Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
senlaicīgums
senlaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → senlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPils senlaicīgums.
Avoti: 7-1. sējums