senjors
senjors -a, v.
1.vēst. Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
PiemēriAnalizējot Rīgas pilsētas attiecības ar feodālajiem senjoriem 13. gadsimtā, redzams, ka visu gadsimtu feodālais senjors ir Rīgas bīskaps (no 1255. g. arhibīskaps).
2.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
Piemēri«Lūdzu, senjor! Kāda laime jūs atkal redzēt pie mums!»
2.1.Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
Avoti: 7-1. sējums