Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
senatne
senatne -es, s.; parasti vsk.
Sena, tāla pagātne.
PiemēriTautas senatne.
  • Tautas senatne.
  • Senatnes pieminekļi.
  • Birztalas vidū atrodas nora, kuras vidū sazarojis milzum vecs un milzum resns ozols. To dēvē par upurozolu... senatnē šajā norā esot bijusi krīvu svētnīca un zem ozola atradies ziedoklis.
  • Risinot jautājumu par baltu cilšu parādīšanos Austrumbaltijā, arheologi, sekojot vēsturniekiem un valodniekiem, sāka nospraust atsevišķu baltu cilšu robežas senatnē.
  • Nevis olimpiska miera un lieliskuma atribūti interesēja F. Šlēgelu, J. K. F. Helderlīnu un citus romantiķus, bet grieķu mitoloģiskajā senatnē virmojošais, mūžam jaunradošais dzīves stihiskums..
  • Mūsu republikas upju un ezeru krasti ir bijuši apdzīvoti jau kopš sirmas senatnes - akmens laikmeta.
Stabili vārdu savienojumiSirma senatne.
Avoti: 7-1. sējums