sen
sen apst.
1.Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
PiemēriTagad dzīvojošo abinieku pirmsenči uz Zemes parādījušies jau ļoti sen - apmēram pirms 300 miljoniem gadu.
1.1.Samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika.
PiemēriMājai ir šīfera jumts, bet likts laikam ļoti sen, jo rombveidīgās sarkanās plāksnītes nomelnējušas, apsūnojušas.
Stabili vārdu savienojumiCik sen. Sen senis.
Avoti: 7-1. sējums