Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizmūžs
aizmūžs -a, v.; reti
1.poēt. Ļoti sens laiks.
Piemēri..ceļš uzreiz nokrita aizmūža laikos izrautā upes lejā..
2.rel. Mūžība.
PiemēriAizmūža dzīve.
Avoti: 1. sējums