mūžība
mūžība -as, s.
1.parasti vsk.; filoz. Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
PiemēriKā katra bezgalība, arī telpas bezgalība un laika mūžība ir pretrunīgas. Bezgalīgais laiks jeb mūžība ir sakars starp galīgiem jeb laicīgiem ilgumiem, kādos eksistē atsevišķas lietas, tas ir arī sakars starp kvalitatīvi dažādiem laikiem.
2.Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
PiemēriViņš bija pārliecināts, ka māksla ir vienīgais paliekošais skaistums, ka tā ir stafete, ko viena paaudze aizejot nodod nākamai, tā vienojot cilvēkus gadsimtu gaitā, cauri mūžības plūdumam.
Stabili vārdu savienojumiAiziet mūžībā.
2.1.pārn. Šķietami ļoti ilgs laikposms.
PiemēriJūrmalā pavadītais mēnesis Initai likās mūžību garš. Viņa nekur nevarēja atrast prieku.
Avoti: 5. sējums