samisēties
samisēties tikai 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
PiemēriVajadzēja briesmīgi visu laiku uzmanīties, lai visi nepaliktum [nepaliktu] tumsā. Dažreiz tomēr samisējās: skals izdega ātrāk, iekams jaunais bija aizdegts..
Avoti: 7-1. sējums