dauzīties
dauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
2.Vairākkārt strauji sisties, triekties (pret ko).
PiemēriSikspārņi atrāvās no kāpņu telpas sienām un kā negudri dauzījās ar spārniem gar smago torņa lūku.
2.1.Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
PiemēriRati grabēja, pa saknēm dauzīdamies..
3.parasti 3. pers. Strauji, spēcīgi pukstēt (par sirdi), paātrināti, spēcīgi pulsēt (par asinīm).
PiemēriSirds kā ar vāli dauzījās pa krūtīm - no aizkusuma un dusmām.
4.sar. Trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. (parasti par bērniem). Arī palaidņoties.
PiemēriDauzīties pa āru.
5.sar. Klaiņot, blandīties.
PiemēriBet tādu gabalu neviens negrib braukt. Viņiem nav vaļas un nav arī vajadzīgs. Kas tagad darba laikā grib dauzīties prom no mājām.
Avoti: 2. sējums