Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dauzonīgs
dauzonīgs -ais; s. -a, -ā
dauzonīgi apst.
Tāds, kas izturas kā dauzoņa. Tāds, kurā izpaužas dauzoņām raksturīgas īpašības.
PiemēriDauzonīgs cilvēks.
Avoti: 2. sējums