Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dauzīt
dauzīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (pa ko).
PiemēriUgunsdzēsēju depo zālē pa vakariem toreiz vingrinājās jaunie bokseri... Lēca pār auklu, vingroja, dauzīja cietu ādas maisu..
  • Ugunsdzēsēju depo zālē pa vakariem toreiz vingrinājās jaunie bokseri... Lēca pār auklu, vingroja, dauzīja cietu ādas maisu..
  • ..viņi ne krustījās.., ne ceļos metās,.. ne sita ar dūri krūtīs kā tēvs... Jo tēvs ar ciešāku un drebošāku roku dedzīgāk dauzīja savas krūtis.., jo viņi kļuva smīnīgāki..
  • Tāds nu viņš bija, šis plostnieka dēls, Reinis nodomāja. Kā krams, dauzi tu to ar dzelzi, šis vēl met dzirkstis.
  • Volejbola laukumā divpadsmit puiši dūšīgi dauzīja sarkanu ādas bumbu, citi bija atsēdušies zālē un mudināja spēlētājus.
Stabili vārdu savienojumiDauzīt bumbu.
1.1.intrans.
Piemēri..iesirms vecis.. sirdīgi dauzīja ar āmuru, labodams šķembu izārdītos maizes veikala logus.
  • ..iesirms vecis.. sirdīgi dauzīja ar āmuru, labodams šķembu izārdītos maizes veikala logus.
1.2.trans. Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko pret ko).
PiemēriMežzinis.. dauzīja vienu pret otru savas salīgās kājas.
  • Mežzinis.. dauzīja vienu pret otru savas salīgās kājas.
  • Nervozi viņš dauzīja jātnieka niedrīti gar žilbinoši spožo zābaku stulmiem.
  • Vēl sliktāk ir tad, ja tinte netek nemaz. Tad pildspalvu vajag purināt vai dauzīt pie galda malas.
2.trans. Vairākkārt stipri sist (kādu). Arī pērt.
PiemēriNu saprotu: ciemniekus dauzīja asiņainus par taisnības un brīvības atrašanu..
  • Nu saprotu: ciemniekus dauzīja asiņainus par taisnības un brīvības atrašanu..
  • ..Breksis viņu [meitu] dauzīja, plēsa aiz matiem, Jūluka vienos zilumos staigāja..
  • Lai gan man vēl sāpēja viņa [zostēviņa] sitieni, tomēr man bij žēl, ka to nupat biju dauzījis.
2.1.intrans.
PiemēriNostāda mani pie sētas, draud ar nošaušanu un ar revolvera spaliem dauza pa deniņiem.
  • Nostāda mani pie sētas, draud ar nošaušanu un ar revolvera spaliem dauza pa deniņiem.
3.trans. Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
PiemēriDauzīt paklāju.
  • Dauzīt paklāju.
  • Dauzīt segas.
  • Vīri vakaros nāk mājās no lauka smilšainām kājām: purina no pastalām ārā zemes un dauza īszeķes gar zedeņu žodziņu.
  • Jau aiz durvīm dauzīdams sniegainos velteņus, viņš sāka aizgūtnēm stāstīt..
3.1.Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
PiemēriDauzīt no zābakiem nost dubļus.
  • Dauzīt no zābakiem nost dubļus.
  • ..svešais [vīrietis].. dauzīja nost sniegu no pastalām.
  • Pēc tam iznesa uz klāja matračus, spilvenus, segas - vēdināja un dauzīja putekļus. Arī kapteinis ar garu mietu velēja pa savu matraci..
4.trans. Vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu.
PiemēriDauzīt riekstus.
  • Dauzīt riekstus.
  • Dauzīt traukus.
  • ..smaidīja jaunais puisietis pats,.. soļodams pa grumbuļaino mežmalas ceļu un priecīgi ar papēdi dauzīdams skraukstošās ledus plāksnītes, kas sedza peļķes.
  • ..lielos akmeņus var sasmalcināt ar karsēšanu: ar ugunskuru labi sakarsē un ar veseri dauza.
4.1.intrans.
PiemēriDzenis.. turpina savu kalšanas darbu.., viņš dauza ar kaltveidīgo knābi tik stipri, ka skaidas šķīst uz visām pusēm.
  • Dzenis.. turpina savu kalšanas darbu.., viņš dauza ar kaltveidīgo knābi tik stipri, ka skaidas šķīst uz visām pusēm.
5.intrans. Skaļi klauvēt, klaudzināt.
PiemēriDauzīt pie durvīm.
  • Dauzīt pie durvīm.
  • Visi gulēja dziļā miegā... Eida.. dauzīja vēl ar tādu sparu, ka likās, izgāzīs vai visas durvis.
  • ..viņš.. pieklauvēja pie guļamistabas loga. Nācās dauzīt vairākkārt, līdz iekšā kāds sāka grabināties..
  • Tomam likās, ka tikko pievēris acis, kad viņš tās atkal atvēra, jo kāds dauzīja pa pievērto lūku. «Celies, mūs modina!» viņš sauca .... sitieni krita arvien spēcīgāk.
  • Kalnasmeltēnu Augustam šoreiz nenācās.. ar pātagas kātu dauzīt pret šķērskoku, lai Kuģenieks nāk laukā no būdas un laiž pāri [dzelzceļam].
5.1.trans. Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
PiemēriVakarā netālās mājās kāds sāka dauzīt lemesi. Ganiņš iesaucās: «Mā-jā! Mā-jā!» un lēnā gaitā aizgāja ar visu savu ganāmpulku.
  • Vakarā netālās mājās kāds sāka dauzīt lemesi. Ganiņš iesaucās: «Mā-jā! Mā-jā!» un lēnā gaitā aizgāja ar visu savu ganāmpulku.
  • Pēkšņi otrajā stāvā virs galvas kāds dauzīja grīdu. «Trauksme!» Ģirts cieti nosauca.. «Pielādē ieročus!»
5.2.Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko, piemēram, aiz dusmām, sajūsmas).
PiemēriNorībēja aplausi. Jauneklīgā aizrautībā Goba dauzīja savas sastrādātās delnas.
  • Norībēja aplausi. Jauneklīgā aizrautībā Goba dauzīja savas sastrādātās delnas.
  • ..Līzbete.. gāja baznīcā un ar lielu apmierinājumu klausījās, kā Arps, kanceli dūrēm dauzīdams, lādēja jaunos laikus un samaitātos ļaudis.
5.3.intrans.
PiemēriPirmais iesvilpās Žoržs, tad Kārlis, es un Einis... Neganti trokšņo un dauza kājām strēlnieki mums aiz muguras un priekšā.
  • Pirmais iesvilpās Žoržs, tad Kārlis, es un Einis... Neganti trokšņo un dauza kājām strēlnieki mums aiz muguras un priekšā.
  • Kāds daugavietis [krogā] nepacietīgi dauzīja ar tukšu mēriņu pa nolaistīto dēli.
5.4.trans. Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
PiemēriDauzīt durvis.
  • Dauzīt durvis.
  • ..[pasta kalpotājs] atkal rakstīja kvītis, sirdīgi dauzīja pasta zīmogu..
5.5.trans.; sar. Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
PiemēriDauzīt klavieres.
  • Dauzīt klavieres.
  • ..izstīdzējis jauneklis čīgāja vijoli, bet bungas dauzīja plikgalvis..
6.trans. Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
PiemēriKumeliņš.. dauza kaltas kamaniņas.
  • Kumeliņš.. dauza kaltas kamaniņas.
  • Viņam likās, ka tikko ir pārsviests pār bortu un tagad viļņi viņu svaidot dauza... Lai jau tad viņu sasit un salauž, bet viņam nav par ko cīnīties.
  • Vējš dauza slēģus neprātīgā virmā.
6.1.Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
Piemēri..stražņiki dzina važās iekaltus cilvēkus. Lai tās tik stipri nedauzītu un neberžtu kājas, apcietinātie.. važas pieturēja ar roku.
  • ..stražņiki dzina važās iekaltus cilvēkus. Lai tās tik stipri nedauzītu un neberžtu kājas, apcietinātie.. važas pieturēja ar roku.
  • Vāks [ceļasomai] bija stīvs un nelokāms, krita tam pastāvīgi uz rokām, dauzīja tās.
7.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Dauzīties3.
PiemēriGalva slapja, sirds kā āmuriem dauza.
  • Galva slapja, sirds kā āmuriem dauza.
  • Bet bija jādomā, nenāca miegs, negribējās ēst, sirds dauzīja..
7.1.Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) – parasti par spēcīgu pulsu.
PiemēriKalējam [cīņā] gāja grūti... Izvalbītie redzokļi savādi mirdzēja, galvā dauzīja kā ar āmuru, acu priekšā sāka mirgot zvaigznītes.
  • Kalējam [cīņā] gāja grūti... Izvalbītie redzokļi savādi mirdzēja, galvā dauzīja kā ar āmuru, acu priekšā sāka mirgot zvaigznītes.
Stabili vārdu savienojumiDauzīt (biežāk sist) kārtis.
Avoti: 2. sējums