dauzīt
dauzīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (pa ko).
PiemēriUgunsdzēsēju depo zālē pa vakariem toreiz vingrinājās jaunie bokseri... Lēca pār auklu, vingroja, dauzīja cietu ādas maisu..
Stabili vārdu savienojumiDauzīt bumbu.
1.1.intrans.
Piemēri..iesirms vecis.. sirdīgi dauzīja ar āmuru, labodams šķembu izārdītos maizes veikala logus.
1.2.trans. Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko pret ko).
PiemēriMežzinis.. dauzīja vienu pret otru savas salīgās kājas.
2.trans. Vairākkārt stipri sist (kādu). Arī pērt.
PiemēriNu saprotu: ciemniekus dauzīja asiņainus par taisnības un brīvības atrašanu..
2.1.intrans.
PiemēriNostāda mani pie sētas, draud ar nošaušanu un ar revolvera spaliem dauza pa deniņiem.
3.trans. Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
PiemēriDauzīt paklāju.
3.1.Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
PiemēriDauzīt no zābakiem nost dubļus.
4.trans. Vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu.
PiemēriDauzīt riekstus.
4.1.intrans.
PiemēriDzenis.. turpina savu kalšanas darbu.., viņš dauza ar kaltveidīgo knābi tik stipri, ka skaidas šķīst uz visām pusēm.
5.intrans. Skaļi klauvēt, klaudzināt.
PiemēriDauzīt pie durvīm.
5.1.trans. Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
PiemēriVakarā netālās mājās kāds sāka dauzīt lemesi. Ganiņš iesaucās: «Mā-jā! Mā-jā!» un lēnā gaitā aizgāja ar visu savu ganāmpulku.
5.2.Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko, piemēram, aiz dusmām, sajūsmas).
PiemēriNorībēja aplausi. Jauneklīgā aizrautībā Goba dauzīja savas sastrādātās delnas.
5.3.intrans.
PiemēriPirmais iesvilpās Žoržs, tad Kārlis, es un Einis... Neganti trokšņo un dauza kājām strēlnieki mums aiz muguras un priekšā.
5.4.trans. Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
PiemēriDauzīt durvis.
5.5.trans.; sar. Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
PiemēriDauzīt klavieres.
6.trans. Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
PiemēriKumeliņš.. dauza kaltas kamaniņas.
6.1.Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
Piemēri..stražņiki dzina važās iekaltus cilvēkus. Lai tās tik stipri nedauzītu un neberžtu kājas, apcietinātie.. važas pieturēja ar roku.
7.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Dauzīties3.
PiemēriGalva slapja, sirds kā āmuriem dauza.
7.1.Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) — parasti par spēcīgu pulsu.
PiemēriKalējam [cīņā] gāja grūti... Izvalbītie redzokļi savādi mirdzēja, galvā dauzīja kā ar āmuru, acu priekšā sāka mirgot zvaigznītes.
Stabili vārdu savienojumiDauzīt (biežāk sist) kārtis.
Avoti: 2. sējums