sētnieks
sētnieks -a, v.
sētniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
PiemēriAgros rītos Rīgas ielās redz simtiem sētnieku... un Steps ir viens no viņiem. Viņš šķūrē sniegu, kaisa smiltis uz ielas, vārdu sakot, dara tieši to pašu, ko dara visi sētnieki.
Avoti: 7-1. sējums