Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zāliens
zāliens -a, v.
Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals. Arī zālājs.
PiemēriIerīkot zālienu.
  • Ierīkot zālienu.
  • Iekopts zāliens.
  • Visapkārt slienas vecas liepas tumšiem, gandrīz melniem stumbriem, un zem tām plešas sulīgs, košs zāliens..
  • Vasaras vidū es nezinu patīkamākas atpūtas kā atgulties zālienā un vērties debesīs.
  • Parasti zāliena veidošanai izmanto zemās graudzāles..
Avoti: 8. sējums