sētuve
sētuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
PiemēriMēs ar Baumani katru dienu sējam -viņam kaklā sētuve, man padusē kārklu vica, Viņam sētuvē izbeidzas mieži.., ejam uz ratiem pēc jaunas sēklas.
- Mēs ar Baumani katru dienu sējam -viņam kaklā sētuve, man padusē kārklu vica, Viņam sētuvē izbeidzas mieži.., ejam uz ratiem pēc jaunas sēklas.
- Roka bez manas domāšanas.. pagrābj no sētuves graudus un izsēj. Pagrābj un izsēj, No visiem darbiem sēja man liekas vislabākais, vissvētīgākais darbs..
- No krijām šūtā vai no saknēm vai niedrēm pītā sētuve kļuva par sieka mēru..
Avoti: 7-1. sējums