paklusēt
paklusēt -klusēju, -klusē, -klusē, pag. -klusēju, retāk -klusu, -klusi, -kļūs, pag. -klusēju; intrans.
Neilgu laiku klusēt.
PiemēriGan sarunādamies, gan paklusēdami viņi līkumoja pa kokiem apstādīto ielas malu..
- Gan sarunādamies, gan paklusēdami viņi līkumoja pa kokiem apstādīto ielas malu..
- Brītiņu paklusējis, vecais sētnieks nepacietīgajiem bērniem pastāstīja, ko viņš šorīt novērojis.
- Latvijas pakalnos ozoli deg kā sarkani ugunskuri. Apstājies mirkli zem tiem un paklusē, ja esi no ceļa guris.
Avoti: 6-1. sējums