ota
ota -as, s.
Rīks – kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
PiemēriGleznotāja ota.
- Gleznotāja ota.
- Krāsotāja ota.
- Ieziešanas ota.
- Saru ota.
- Raga ota.
- Otas triepiens.
- Otas vilciens.
- Gleznot ar otu.
- Iemērkt otu krāsā.
- Virsmu krāsošanai mājas apstākļos lieto otu, un katrs, kas krāsojis, zina, ka ne vienmēr izdodas krāsu uzklāt vienmērīgi un glīti.
- Konrāda Ubāna ota radījusi ne tikai ainavas, bet arī portretus un klusās dabas, bez tam tā kalpojusi monumentālajai mākslai un teātrim.
Stabili vārdu savienojumiOtas (arī krāsu) meistars.
- Otas (arī krāsu) meistars — Izcils gleznotājs.
Avoti: 6-1. sējums