Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ota
ota -as, s.
Rīks – kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
PiemēriGleznotāja ota.
  • Gleznotāja ota.
  • Krāsotāja ota.
  • Ieziešanas ota.
  • Saru ota.
  • Raga ota.
  • Otas triepiens.
  • Otas vilciens.
  • Gleznot ar otu.
  • Iemērkt otu krāsā.
  • Virsmu krāsošanai mājas apstākļos lieto otu, un katrs, kas krāsojis, zina, ka ne vienmēr izdodas krāsu uzklāt vienmērīgi un glīti.
  • Konrāda Ubāna ota radījusi ne tikai ainavas, bet arī portretus un klusās dabas, bez tam tā kalpojusi monumentālajai mākslai un teātrim.
Stabili vārdu savienojumiOtas (arī krāsu) meistars.
Avoti: 6-1. sējums