Paplašinātā meklēšana
Meklējam ota.
Atrasts vārdos (119):
- ota:1
- jota:1
- nota:1
- rota:1
- rota:2
- grota:1
- kvota:1
- slota:1
- litota:1
- zigota:1
- gļotas:1
- notapt:1
- potaša:1
- rotaļa:1
- protams:1
- maršrota:1
- terakota:1
- vējslota:1
- akotains:1
- astotais:1
- avotains:1
- barotava:1
- dūmotava:1
- gļotains:1
- gļotaugi:1
- lakotava:1
- notaisīt:1
- notašķīt:1
- notaucēt:1
- notaukot:1
- notaurēt:1
- pakotava:1
- ražotava:1
- rotadata:1
- rotaļība:1
- rotaļīgs:1
- rotators:1
- slotains:1
- tarotava:1
- visnotaļ:1
- bezpilota:1
- kaklarota:1
- poliglota:1
- vējaslota:1
- botanizēt:1
- krāsotava:1
- krejotava:1
- notariāls:1
- notariāts:1
- notaustīt:1
- pārdotava:1
- paukotava:1
- pienotava:1
- rotaļdeja:1
- saiņotava:1
- saprotams:1
- sierotava:1
- skalotava:1
- slidotava:1
- šķirotava:1
- tirgotava:1
- virpotava:1
- ziemotava:1
- galvasrota:1
- pirtsslota:1
- verbālnota:1
- hipopotams:1
- kotangenss:1
- nobarotava:1
- notamborēt:1
- notarkšķēt:1
- protallijs:1
- rotaļāties:1
- rotaļbumba:1
- rotaļīgums:1
- rotaļlieta:1
- rotaļnieks:1
- rotaļveida:1
- rotaļvieta:1
- rotaprints:1
- rotaslieta:1
- rotatorijs:1
- slotaskāts:1
- totalitārs:1
- totalitāte:1
- ievainotais:1
- neizprotams:1
- notaisīties:1
- notašķīties:1
- notaukoties:1
- notaurēties:1
- rotaļāšanās:1
- rotaļbiedrs:1
- rotaļistaba:1
- rotangpalma:1
- izrotaļāties:1
- koppienotava:1
- nepārprotams:1
- notarkšķināt:1
- notaustīties:1
- parotaļāties:1
- pašsaprotams:1
- protaktīnijs:1
- rotaļdziesma:1
- rotaļlaukums:1
- rotaļveidīgs:1
- sabiedrotais:1
- sagatavotava:1
- sīktirgotava:1
- totalizators:1
- neizprotamība:1
- sirdsmīļotais:1
- stereotaksija:1
- totalitārisms:1
- metālvirpotava:1
- nepārprotamība:1
- pseidotautisks:1
- stereotaksisks:1
- pseidotautiskums:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (2300):
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.
- (Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.
- (No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- Rokām taustāms Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
- aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- Baltais skārds Alvotais skārds.
- Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
- Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- aproce Ap roku valkājama rota. Rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta. Aproce (2).
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
- Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
- Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
- miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
- figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- Parketa grīda Ar šādu segumu veidota grīda.
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
- timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
- atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
- atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- šķīst Ātri tikt izdotam (par naudu).
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- Četrkāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas četras rindas.
- Trīskāršas atskaņas Atskaņas, ar kurām atskaņotas trīs rindas.
- Gredzenā atskaņas Atskaņu izkārtojums četrrindē, kad pirmā rinda atskaņota ar ceturto, otrā - ar tiešo. Aptveru atskaņas.
- Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma. Atspulgs.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
- avoksnājs Avotaina vieta.
- avoksnains Avotains.
- avoksnējs Avotains.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
- bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
- rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
- Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- Telpiskais gobelēns Brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
- Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
- Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
- kautiņš Bruņota sadursme. Kauja.
- insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
- Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
- Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
- Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
- Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
- Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- atbilst Būt (kam) piemērotam. Saskanēt (ar ko).
- Būt (arī palikt) ēnā Būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
- Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- pieslieties Būt atbilstošam, piemelotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai).
- ietverties Būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā).
- atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
- rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
- Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
- nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
- šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
- segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
- stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
- pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
- Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
- Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
- Peldēt smaržās Būt ļoti sasmaržotam.
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- Raudzīties (arī skatīties) šķībi Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai.
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- Būt uz muguras Būt nodzīvotam (par laikposmu).
- Būt uz pleciem (arī plecos) Būt nodzīvotam (par laikposmu).
- aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
- palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
- aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
- izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
- ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
- piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
- parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
- iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
- iekļauties Būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā).
- derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
- piederēties Būt piemērotam.
- gaidīt Būt sagatavotam (uz ko).
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- Būt gaisā Būt saniknotam.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
- derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
- cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
- liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
- zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
- kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
- slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
- gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- kokbūve Būve, kas veidota no kokmateriāliem.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- Šņoru grāmata Caurauklota grāmata.
- igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis.
- virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
- štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
- nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās. Cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
- diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
- penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Murmulis (1).
- bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
- respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
- Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
- Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- (Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
- patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- rotaļāšanās Darbība, process --> rotaļāties.
- kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
- slotiņa Dem. --> slota.
- radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- Kapātā desa Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
- fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla. Metāla detaļa.
- Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
- Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- Stūra dīvāns Dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
- divspēle Divu aktieru savstarpēji vienota spēle.
- (Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- (Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
- kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
- kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
- šķērsdrenāža Drenāža, kurā Drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- Rotaļu dziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļdziesma.
- rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļu dziesma.
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
- tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
- istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- Sniega pikas Ēdiens - saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- elektrolīts Elektrolīzei sagatavotais šķīdums vai kausējums.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
- Muižas skola Feodāļu izveidota zemnieku skola.
- Muižas skolas Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti). Vesterns.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja. Šīs dejas mūzika. Arī fokstrots.
- (Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
- (Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
- augusts Gada astotais mēnesis.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla galantērija.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- Galvas rota Galvasrota.
- Galvas rota Galvasrota.
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
- Ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums. Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās. Attiecīgais mācību priekšmets.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- kapelāns Garīdznieks (bruņotajos spēkos).
- stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- glemīgs Glums. Arī gļotains.
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- glemains Gļotains (2).
- glemains Gļotains.
- gleme Gļotas (1).
- glemi Gļotas (1).
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (30. gadu modelis).
- Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
- gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uz būve.
- pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
- griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
- Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
- Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
- Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība. Iemīļots sarunu temats.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
- termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
- Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
- servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- nebrīvība Ierobežota (darbības) iespēja.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- brūce Ievainota audu vieta (augiem).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
- iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties. Tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- Izieties rotaļā Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
- Izieties rotaļās Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļās.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- Krusta karš Intensīva bruņota cīņa.
- Krusta karš Intensīva bruņota cīņa.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- ēdamistaba Īpaši iekārtota istaba, kurā ēd.
- lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
- Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
- Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
- diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
- virtuve Īpaši iekārtota telpa ar pavardu ēdienu gatavošanai.
- vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
- ēdamtelpa Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
- lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
- sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
- ēdamzāle Īpaši iekārtota zāle, kurā ēd.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti paceļas, nolaižas, stāv.
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
- desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- Kraklē stikls Īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
- bagatelle Īss, rotaļīgs, parasti viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
- guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
- salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- Krist kaunā Izdarīt ko morāles normām neatbilstošu. Tikt apkaunotam.
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
- elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
- izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu.
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- Piķis (viņu) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! sar., arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- beigties Izsīkt. Būt izlietotam.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- nuja Jā gan, tieši tā. Arī protams.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda).
- Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
- Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
- Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
- aizvainoties Justies aizvainotam.
- apvainoties Justies apvainotam (1), izjust apvainojumu.
- Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
- Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai.
- peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai.
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- Kakla rota Kaklarota.
- Kakla rota Kaklarota.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
- Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana bruņotajos spēkos. Pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- sibīrieši Karavīri īpašās pirmsrevolūcijas Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt laimēja no Sibīrijas iedzīvotajiem. Sibīrijas strēlnieki.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
- staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
- bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda).
- virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2). Tikt daudzveidotam.
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- atlabt Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
- iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
- Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Ieiet modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- Nākt (arī ieiet) modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- Nākt modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
- iekvēloties Kļūt spožam, tiekot apgaismotam.
- izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- simbolizēties Kļūt, arī būt par kā simbolu. Tikt atspoguļotam ar simbolu.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
- Dravas koks Koks, kurā ierīkota dore.
- Dravas (arī bišu) koks Koks, kurā ir ierīkota dore.
- Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla konstrukcija.
- koppienotava Kooperatīvā pienotava.
- kopsolis Kopēja, saskaņota darbība, rīcība.
- sadarbība Kopīga darbība. Saskaņota savstarpēja darbība, arī palīdzība.
- kopmoderniecība Koppienotava.
- Eļļas krāsa Krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- Eļļas krāsa Krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- Līmes krāsa Krāsa, kurā par saistvielu izmantota līme.
- Līmes krāsa Krāsa, kurā par saistvielu izmantota līme.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs.
- Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- klucītis Kubveida rotaļlieta.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi). Arī griezties.
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
- dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties). Dzenāt citam citu.
- Zelta segums Labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
- sezona Laikposms, kad teātros sistemātiski notiek izrādes. Laikposms, kad sistemātiski notiek koncerti, tiek rīkotas izstādes u. tml.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- Strādnieku gvarde Latvijas strādnieku šķiras bruņota Organizācija 1940. gada sociālistiskās revolūcijas dienās.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- Gaisa kauja Lidaparātu bruņota sadursme.
- Gaisa kauja Lidaparātu bruņota sadursme.
- papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
- sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
- pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstis).
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- Pilnvarotais lietvedis Lietu pilnvarotais.
- Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
- gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- Gaišs kā diena (arī kā dienā) Ļoti skaidrs, pilnīgi saprotams.
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
- formālisms Mākslā - uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
- idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes). No šādas šķiedras izgatavots audums.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- kalambūrs Mākslota frāze.
- klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanos.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Marša rota Maršrota.
- Marša rota Maršrota.
- Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
- vibromasāža Masāža, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- nīlzirgs Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, hipopotams.
- behemots Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Hipopotams, nīlzirgs.
- formula Matemātisku simbolu kopa. Divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota). Sproga.
- sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota). Cirta.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
- skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml. Arī skaidiņa (2).
- posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
- Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
- Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
- Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks.
- Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilns Mēness.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgaļa.
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
- metālvirpotava Metāla virpotava.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
- makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), kas bija nodota mežsarga uzraudzībā.
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Separāts miers Miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Mīksta, gļotaina masa.
- Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Mīksta, gļotaina masa.
- Raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) Mīksta, gļotaina masa.
- Raganu vēmekļi (arī spļaudekļi, siekalas) Mīksta, gļotaina masa.
- dzīpari Mīksta, šķetināta, parasti arī krāsota, vilnas dzija.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- mīļākais Mīļotais.
- medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
- departaments Ministrija (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- Absolūtais monarhs Monarhs, kam pieder neierobežota vara.
- korporācija Monopolistiska akciju sabiedrība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- konglomerāts Monopolistiska apvienība (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs).
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- mērs Municipalitātes galva (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā).
- Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
- Sadzīves mūzika Mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- Teļa sajūsma (arī prieks) Naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
- Aizdots (parāds) nepel Nauda, kas ir aizdota, nepazūd.
- kukuļnauda Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā kukulis (3).
- maksa Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā maksāšanas līdzeklis.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
- uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
- vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
- brīvība Neierobežota (darbības) iespēja.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājams.
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- Tūdaliņ, tagadiņ Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā). Arī patvaldība.
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
- despotisms Neierobežotas monarhijas forma.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- Triviālā māksla Neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla.
- dīvains Neizprotami. Savādi, neparasti.
- sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks.
- ciems Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats (2).
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- džips Neliels kravas automobilis (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- piekariņš Neliels piekarams rotājums. Neliela piekarama rotas lietas detaļa.
- arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
- kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Untums.
- burvība Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība.
- Dīvainā kārtā Neparasti, neizprotami.
- savāds Neparasti, neizprotami. Dīvaini.
- baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās) Tenkas.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas. Nieki, muļķības, arī baumas.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- pusēna Nepilnīgi, daļēji apgaismota vieta.
- atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
- nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu).
- nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt.
- penteris Neskaidra, nesaprotama runa.
- iebuldurēties Neskaidri nesaprotami ierunāties.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
- iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
- izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
- buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko).
- penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko). Arī pļāpāt.
- vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt. Arī runāt nesaprotamā valodā.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
- pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- stāvēt Netikt izlietotam.
- iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
- iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
- palikt Netikt patērētam, izlietotam.
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
- sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- rags No dzīvnieka raga gatavota banka [2].
- Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
- krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
- Smilšu (arī sviesta) mīkla No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- Ķidu zupa No mājputnu ķidām gatavota zupa.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
- Sniega vīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās). Sniegavīrs.
- smilškūka No smilšu mīklas gatavota kūka. Smilšu kūka.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
- mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
- atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
- Zoss spalva No zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
- Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- Kokzaru (arī koka) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
- stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
- kalpot Noderēt, būt piemērotam.
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā). Bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- Nokult riju (arī šķūni) Nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
- Nokult šķūni (arī riju) Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml., parasti zinātniskos tekstos).
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- normatīvs Normu kopums. Dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
- nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa.
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
- nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē.
- Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
- istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā).
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā. Atsevišķs priekšmets telpā.
- vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē.
- Medību liegums Norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt.
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa. Ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- aptaukot Notaukot.
- notaurēties Notaurēt (1).
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- Katrā ziņā Noteikti, arī protams, bez šaubām.
- Katrā ziņā Noteikti, arī protams, bez šaubām.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- dislokācija Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem). Process --> dislocēt (1).
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai.
- recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarāt.
- tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarot.
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties).
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- karbonāts Ogļskābes sāls (piemēram, soda, potaša).
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķi savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
- aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
- aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
- politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
- novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. Novecot (2).
- pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
- Saknes vilkšana Pakāpes bāzes atrašana, ja dota pakāpe un kāpinātājs.
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām). Pakarama rotas lieta.
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
- Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
- Krusta (arī cirstais) paksis Paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
- Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- Putu smeļamā karote Paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- Palikt ēnā Palikt neievērotam, nepamanītam. Tikt pārspētam, neizvirzīties.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. Korpuss (piemēram, kuģim, lidaparātam).
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu). Tikt apbalvotam.
- resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
- uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu. Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
- shēma Pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums. Pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam).
- līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
- sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- klajā Parasti savienojumā «nākt klajā»: tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
- rota Parasti savienojumā «rotas lieta»: priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
- eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
- Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
- Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu). Būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- dabisks Pareizs, pats par sevi saprotams. Vienīgi pareizais.
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, līmes un ūdens.
- spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
- pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem).
- padzīvoties Parotaļāties (par bērniem).
- pabumboties Parotaļāties ar bumbu.
- pameņģēties Parotaļāties, arī pajokoties, padraiskoties.
- parotāties Parotaļāties.
- Bezstruktūras augsne Pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā.
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
- Partizānu karš Partizānu organizēta bruņota cīņa.
- Partizānu karš Partizānu organizēta bruņota cīņa.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām.
- slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
- tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
- pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- izstāde Pasākums, kura mērķis ir parādīt publiskai apskatei kādu (piemēram, mākslas darbu, priekšmetu) kopumu. Publiskai apskatei izvietotais (kā) kopums. Vieta, kur (kas) izstādīts.
- skate Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums. Arī izstāde.
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
- atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota).
- Nedzēsta pastmarka Pastmarka, kas nav apzīmogota.
- pašvadība Paša (parasti cilvēku grupas) sev izveidota vadība.
- gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
- atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- paukotava Paukošanai iekārtota telpa.
- padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot. Iežogota vieta.
- pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
- pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4). No tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2). Vārot gatavotais produkts, viela.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums. Apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
- tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- pelavmaize Pelavaina maize. Maize, kas ir gatavota no pelavām.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
- pilnvarnieks Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
- apakšnieks Persona, kas pakļauta kādai amatpersonai. Padotais.
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- viņš Persona, par kuru kādam tiek nodota informācija.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ierīce faļļu aizlikšanai.
- zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Piedalīties rotaļā.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
- detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā attēlota kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- piekars Piekarams rotājums. Piekarama rotas lietas detaļā. Arī piekariņš.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu. Būt novietotam (kādā platībā, telpā).
- piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
- piespraude Piespraužama rotas lieta.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
- pieslēgt Pievienot (ierīci, tās sastāvdaļas, parasti elektriskās, enerģijas avotam).
- piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam).
- burtisks Pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu). Precīzi atkārtots.
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- Integrālā doza Pilns starojums, ko saņem viss apstarotais objekts
- oldermenis Pilsētas padomes loceklis (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- Peramā slota Pirtsslota.
- Pirts slota Pirtsslota.
- Pirts (arī peramā) slota Pirtsslota.
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- spārns Plākšņveida detaļā, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā prot šļakatām, dubļiem.
- uztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai). Safjāns.
- kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
- fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai). Filma.
- filma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai). Fotofilma.
- nažfinieris Plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei. Nažotais finieris.
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- lignīns Plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu.
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas. Plašs, grezns dzīvoklis.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- rekets Plaši organizēta šantāža, naudas izspiešana (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē.
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.). Būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
- polismenis Policists (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
- ekstremitātes Posmotas, kustīgas (dzīvnieka) ķermeņa piedevas.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam. Ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotajā, kvalitātes u. tml. apzīmējumu.
- korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļa prelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- Korāļa prelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas. Korāļprelūdija.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- Rotas lieta Priekš mets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
- mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai). Arī rotas lieta.
- koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
- grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotas lieta.
- pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
- neapšaubāms Protams, katrā ziņā, bez šaubām.
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību. Šīs sektas locekļi.
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- vibropulēšana Pulēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- reģimente Pulks (bruņotajos spēkos).
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas par dažiem putniem.
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
- parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
- saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
- problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
- Kļūdu labojums Rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- donkihotisks Raksturīgs donkihotam.
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu.
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām sabiedrībā). Tikt izveidotam.
- atsperrati Rati, kuru kulba un riteņu asis ir savienotas ar atsperēm.
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- jehovieši Reakcionāra kristiešu sekta (ar centru Amerikas Savienotajās Valstīs), kas prasa cilvēku upurus pestīšanas labā. Šīs sektas locekļi.
- aizmigloties Refl. --> aizmiglot (1). Tikt aizmiglotam (1).
- aizplīvuroties Refl. --> aizplīvurot (2). Tikt aizplīvurotam (2).
- aizskaloties Refl. --> aizskalot. Tikt aizskalotam.
- aizsprostoties Refl. --> aizsprostot. Tikt aizsprostotam.
- apgaismoties Refl. --> apgaismot (1). Tikt apgaismotam (ar gaismas avotu).
- apmigloties Refl. --> apmiglot (1). Tikt apmiglotam.
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4). Tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
- atdoties Refl. --> atdot (4). Tikt atdotam.
- atskaloties Refl. --> atskalot (1). Tikt atskalotam.
- atskaloties Refl. --> atskalot (2). Tikt atskalotam.
- atskaloties Refl. --> atskalot (3). Tikt atskalotam.
- atskaloties Refl. --> atskalot (4). Tikt atskalotam.
- atstaroties Refl. --> atstarot (1): tikt atstarotam.
- četrkāršoties Refl. --> četrkāršot. Tikt četrkāršotam.
- daudzkāršoties Refl. --> daudzkāršot. Tikt daudzkāršotam.
- desmitkāršoties Refl. --> desmitkāršot. Tikt desmitkāršotam.
- divkāršoties Refl. --> divkāršot. Tikt divkāršotam.
- ieskaloties Refl. --> ieskalot Tikt ieskalotam.
- ieveidoties Refl. --> ieveidot (1). Tikt ieveidotam.
- ieveidoties Refl. --> ieveidot (2). Tikt ieveidotam.
- izgaismoties Refl. --> izgaismot (1). Tikt izgaismotam.
- izgaismoties Refl. --> izgaismot (2). Tikt izgaismotam.
- izlietoties Refl. --> izlietot (1). Tikt izlietotam.
- izlietoties Refl. --> izlietot (3). Tikt izlietotam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (1). Tikt izskalotam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (2). Tikt izskalotam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (3). Tikt izskalotam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (4). Tikt izskalotam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (1). Tikt iztaisnotam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (2). Tikt iztaisnotam.
- iztukšoties Refl. --> iztukšot. Tikt iztukšotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu. Tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2). Tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3). Tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu. Tikt izveidotam.
- izvējoties Refl. --> izvējot (1). Tikt izvējotam.
- izvējoties Refl. --> izvējot (2). Tikt izvējotam.
- kopoties Refl. --> kopot (1). Tikt kopotam.
- krustoties Refl. --> krustot [2] (1). Tikt krustotam.
- krustoties Refl. --> krustot [2] (2). Tikt krustotam.
- mistroties Refl. --> mistrot (1). Tikt mistrotam.
- mistroties Refl. --> mistrot (2). Tikt mistrotam.
- noapaļoties Refl. --> noapaļot (1). Tikt noapaļotam.
- nodūmoties Refl. --> nodūmot. Tikt nodūmotam.
- noenkuroties Refl. --> noenkurot. Tikt noenkurotam.
- nokrāsoties Refl. --> nokrāsot (1). Tikt nokrāsotam.
- nolietoties Refl. --> nolietot (1). Tikt nolietotam.
- norobežoties Refl. --> norobežot (1). Tikt norobežotam.
- norobežoties Refl. --> norobežot (2). Tikt norobežotam.
- noskaņoties Refl. --> noskaņot (1). Tikt noskaņotam.
- nosprostoties Refl. --> nosprostot. Tikt nosprostotam.
- notašķīties Refl. --> notašķīt. Tikt notašķītam.
- notaukoties Refl. --> notaukot (1). Tikt notaukotam.
- pakārtoties Refl. --> pakārtot (1). Tikt pakārtotam.
- pārskaloties Refl. --> pārskalot (2). Tikt pārskalotam.
- pārskaņoties Refl. --> pārskaņot (2). Tikt pārskaņotam.
- pāršūpoties Refl. --> pāršūpot (1). Tikt pāršūpotam.
- patukšoties Refl. --> patukšot. Tikt patukšotam.
- pieckāršoties Refl. --> pieckāršot. Tikt pieckāršotam.
- piesārņoties Refl. --> piesārņot. Tikt piesārņotam.
- pieskaloties Refl. --> pieskalot (1). Tikt pieskalotam.
- pieskaloties Refl. --> pieskalot (2). Tikt pieskalotam.
- pieskaņoties Refl. --> pieskaņot. Tikt pieskaņotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (1). Tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (2). Tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (3). Tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (4). Tikt pilnveidotam.
- pilnīgoties Refl. --> pinīgot. Tikt pilnīgotam.
- pusotrkāršoties Refl. --> pusotrkāršot. Tikt pusotrkāršotam.
- rindoties Refl. --> rindot. Tikt rindotam. Būt novietotam, sakārtotam rindā.
- sabalsoties Refl. --> sabalsot (3). Tikt sabalsotam.
- sabiedriskoties Refl. --> sabiedriskot. Tikt sabiedriskotam.
- sacirtoties Refl. --> sacirtot. Tikt sacirtotam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (1). Tikt sadrumstalotam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (2): tikt sadrumstalotam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (3). Tikt sadrumstalotam.
- saduļķoties Refl. --> saduļķot (1). Tikt saduļķotam.
- saduļķoties Refl. --> saduļķot (2). Tikt saduļķotam.
- sadūņoties Refl. --> sadūņot. Tikt sadūņotam.
- saeļļoties Refl. --> saeļļot. Tikt saeļļotam.
- sagrumboties Refl. --> sagrumbot: tikt sagrumbotai.
- sakopoties Refl. --> sakopot (1): tikt sakopotam.
- sakopoties Refl. --> sakopot (2). Tikt sakopotam.
- sakrokoties Refl. --> sakrokot. Tikt sakrokotam.
- sakrunkoties Refl. --> sakrunkot (1). Tikt sakrunkotam.
- sakrunkoties Refl. --> sakrunkot (2). Tikt sakrunkotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot (2). Tikt sakrustotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot [1]. Tikt sakrustotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot [2] (1). Tikt sakrustotam.
- samistroties Refl. --> samistrot. Tikt samistrotam.
- saputoties Refl. --> saputot (1). Tikt saputotam.
- saputoties Refl. --> saputot (2). Tikt saputotam.
- sārņoties Refl. --> sārņot. Tikt saiņotam.
- sasiekaloties Refl. --> sasiekalot. Tikt sasiekalotam.
- saskaloties Refl. --> saskalot (1). Tikt saskalotam.
- saskaloties Refl. --> saskalot (2). Tikt saskalotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (2). Tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (3). Tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (4). Tikt saskaņotam.
- sasprogoties Refl. --> sasprogot. Tikt sasprogotam.
- sataukoties Refl. --> sataukot. Tikt sataukotam.
- savienoties Refl. --> savienot (1). Tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (2). Tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (3). Tikt savienotam.
- simtkāršoties Refl. --> simtkāršot. Tikt simtkāršotam.
- skaloties Refl. --> skalot (1). Tikt skalotam.
- skaloties Refl. --> skalot (3). Tikt skalotam.
- trīskāršoties Refl. --> trīskāršot. Tikt trīskāršotam.
- tukšoties Refl. --> tukšot (1). Tikt tukšotam.
- tukšoties Refl. --> tukšot (2). Tikt tukšotam.
- tukšoties Refl. --> tukšot (3). Tikt tukšotam.
- tumšoties Refl. --> tumšot (2). Tikt tumšotam.
- uzduļķoties Refl. --> uzduļķot. Tikt uzduļķotam.
- uzlaboties Refl. --> uzlabot (1). Tikt uzlabotam.
- uzlaboties Refl. --> uzlabot (2). Tikt uzlabotam.
- uzlaboties Refl. --> uzlabot (3). Tikt uzlabotam.
- veidoties Refl. --> veidot (2). Tikt veidotam.
- veidoties Refl. --> veidot (3). Tikt veidotam.
- veidoties Refl. --> veidot (6). Tikt veidotam.
- vienādoties Refl. --> vienādot (1). Tikt vienādotam.
- vienādoties Refl. --> vienādot (2). Tikt vienādotam.
- vienkāršoties Refl. --> vienkāršot, tikt vienkāršotam.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- piestātne Regulāras (transportlīdzekļu) apstāšanās vieta (parasti īpaši iekārtota).
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- svētceļojums Reliģiska darbība - ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs), kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi. Šīs sektas locekļi.
- kongregacionālists Reliģiska virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
- Ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās.
- zāle Reprezentatīva lielu izmēru telpa laicīgajā arhitektūrā. Speciāli iekārtota, parasti plaša, funkcionāli nosacīta telpa.
- brūvējums Rezultāts --> brūvēt. Pagatavotais dzēriens.
- Ziemas riepas Riepas, kas piemērotas ziemas apstākļiem, braukšanai pa sniegu un ledu.
- nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
- kaķis Rieva, kas izveidota vietā, kura iezīmēta ar šo darbarīku.
- triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
- riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
- Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
- ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
- galvasrota Rota galvas izgreznošanai.
- maršrota Rota, ko kara laikā sūta no rezerves karaspēka uz fronti karaspēka daļu papildināšanai.
- kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām). Karama rotas lieta.
- Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- Amora pasts Rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies. Paslēpes.
- Kustību rotaļa Rotaļa, kuras pamatā ir aktīvas dabiskās kustības.
- košļāties Rotaļājoties viegli kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- rotaļbumba Rotaļām paredzēta bumba.
- ķīlnieks Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla.
- rotāļot Rotaļāties (1).
- rotāties Rotaļāties (1).
- spēlēties Rotaļāties (2).
- kavēties Rotaļāties (ar ko, ar kādu).
- darboties Rotaļāties (ar ko, parasti ilgāku laiku).
- dzīvoties Rotaļāties (par bērniem).
- bumboties Rotaļāties ar bumbu.
- kaitēties Rotaļāties.
- meņģēties Rotaļāties. Arī jokoties, draiskoties.
- Rotaļu biedrs Rotaļbiedrs.
- Rotaļu bumba Rotaļbumba.
- Gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
- Gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
- mantiņa Rotaļlieta.
- Rotaļu mantiņa Rotaļlieta.
- Rotaļu mantiņa Rotaļlieta.
- paija Rotaļlieta.
- spēle Rotaļlieta.
- spēļlieta Rotaļlieta.
- rotaļnieks Rotaļu organizētājs, vadītājs.
- Koka kājas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- Koka kājas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem. Koka kājas.
- šaujamrīks Rotaļu rīks (kā) mešanai.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis.
- rotaļveidīgs Rotaļveida.
- rotnieks Rotas komandieris.
- ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot. Arī sprādze.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- auskari Rotas lietas, ko piestiprina pie ausīm.
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
- Sausais apmetums Rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes.
- Sausais apmetums Rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes.
- Vienvirziena izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas auduma veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- Divvirzienu izvilkumi Rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus.
- saarvaga Saaruma izveidota vaga.
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
- Talkas māte Saimniece mājā, kur tiek rīkota talka.
- Talkas māte Saimniece mājā, kur tiek rīkota talka.
- kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
- karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar dienestu bruņotajos spēkos, tam raksturīgs.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (1), tai raksturīgs.
- rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (2), tai raksturīgs.
- stereotaksisks Saistīts ar stereotaksiju, tai raksturīgs.
- totalitārs Saistīts ar totalitārismu, tam raksturīgs.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Labs numurs Saka par darbību, rīcību, kas atbilst, ir piemērota noteiktām prasībām.
- Ķīniešu ābece Saka par ko grūti saprotamu.
- Ķīniešu ābece Saka par ko grūti saprotamu.
- Kā zināms Saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
- Kā grāmata ar septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu u. tml.
- Kā atvērta grāmata Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu.
- Skaidrs kā diena Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
- Skaidrs kā diena Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Kā tad Saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu. Protams.
- Kā tad Saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu. Protams.
- Ataust (arī uzaust) gaisma Saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- Uzaust (arī ataust) gaisma Saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- Kāda blusa (arī muša) iekodusi Saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis.
- Acis atdarās (arī atveras) Saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
- Acis atdarās (arī atveras) Saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
- Acis atveras (arī atdarās) Saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
- Nauda (iz)kūst Saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.
- Nauda (arī rubļi) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
- Rubļi (arī nauda) ripo Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
- Nauda (aiz)iet (arī iziet) Saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
- Skaidra bilde Saka, ja viss ir saprotams.
- Komentāri lieki Saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
- Komentāri lieki Saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots teiciens (arī izteiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- atblāzmot Sākt blāzmot, tiekot apgaismotam.
- atmirdzēt Sākt mirdzēt, tiekot apgaismotam.
- atmirgot Sākt mirgot, tiekot apgaismotam.
- atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
- atspulgot Sākt spulgot, tiekot apgaismotam.
- atvizēt Sākt vizēt, tiekot apgaismotam.
- atvizuļot Sākt vizuļot, tiekot apgaismotam.
- atzaigot Sākt zaigot, tiekot apgaismotam.
- suflē Saldēdiens, ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura.
- Zaļa siļķe Sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- komanda Samērā neliela civiliedzīvotāju grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- komanda Samērā neliela karavīru grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- fūrija Saniknota, ļauna sieviete.
- racionālisms Saprātīga attieksme pret īstenību. Saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
- iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
- sadarbība Saskaņota (piemēram, iekārtas, ierīces, to daļu) savstarpēja darbība.
- retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma. Pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
- jocīgs Savādi, neizprotami.
- jokains Savādi, neizprotami.
- zaldātiņš Savienojumā «alvas zaldātiņš»: rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- lēkšana Savienojumā «lēkšana no tramplīna»: ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- linča Savienojumā «linča tiesa»: cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- olimpisks Savienojumā «olimpiskās spēles»: visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- vajāšana Savienojumā «vajāšanas mānija»: slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu. Arī tikt sagrēdotam.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm. Plaša segta galerija ar tirgotavu rindu.
- senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senieleja.
- senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senleja.
- amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
- diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks. Tiesas pilnvarotais. Ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā).
- Lapiņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
- kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- rievsiena Siena, kas ir veidota no elementiem, kurus savieno ar rievu un ierievi.
- siernīca Sierotava.
- kompanjons Sieviete, kas buržuāziskajā sabiedrībā tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- pelede Siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu.
- pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā.
- Acīm redzams Skaidri saprotams. Neapšaubāms.
- Acīm redzams (arī redzami) Skaidri saprotams. Neapšaubāms.
- redzams Skaidri saprotams. Neapšaubāms.
- izskaidrot Skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
- noskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kādam kas) kļūst saprotams, zināms.
- viennozīmīgs Skaidrs (2), nepārprotams (2), arī tiešs (2).
- gaišs Skaidrs, nepārprotams.
- Absolūtais biežums Skaitlis, kas rāda, cik gadījumos novērota attiecīgā parādība.
- intervāls Skaitļu (punktu) kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem (punktiem).
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- pēcskaņa Skaņa, kas ir vēl dzirdama pēc tās avota darbības izbeigšanās.
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ciparotais bass.
- Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
- papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām.
- rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
- raksturtēlotājs Skatuves mākslinieks, kura dotības ir piemērotas raksturtēlu atveidei.
- tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
- šleperis Slēdzene, kuras bulta ir savienota ar atsperi un slēdz automātiski. Aizkritņa slēdzene.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija (Amerikas Savienotajās Valstīs), kas vajā nēģerus un progresīvus darbiniekus.
- slidcelīte Slidens celiņš (rotaļām).
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- furunkuloze Slimība, kurai raksturīga atkārtota furunkulu veidošanās.
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa. Fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
- Vajāšanas mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam rakstuīgas nepamatotas bailes no kā.
- Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība.
- Lieluma mānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība. Mānija.
- vibroslīpēšana Slīpēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
- briljants Slīpēts dimants, ko izmanto rotas lietām.
- pirtsslota Slota (parasti no bērza zariem), ar kuru peras pirtī.
- slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
- Slotas kāts Slotaskats.
- Slotas kāts Slotaskāts.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa, kamera.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē). Norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam.
- ložmetējligzda Speciāli iekārtota pozīcija šaušanai ar ložmetēju.
- laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos.
- darbnīca Speciāli iekārtota telpa mākslinieka darbam.
- studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- ceļš Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem.
- līme Speciāli sagatavota saistviela, ko izmanto līmēšanai.
- pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem. Uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
- iegaismoties Spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam. Īsu brīdi spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam.
- nospēlēt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, galda spēli, rotaļu visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
- izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piemēram, sporta spēli, rotaļu).
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- Vītas (arī vītņu, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- Vītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes) Spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- Riņķa kāpnes Spirāles formā veidotas kāpnes.
- mikrosporas Sporas, no kurām attīstās tikai vīrišķie protalliji.
- beisbols Sporta spēle ar bumbiņu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- karaspēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību.
- Kara spēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību. Karaspēle (2).
- Kara spēle Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību. Karaspēle (2).
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai. Spoža, vizuļojoša rota.
- antitēze Spriedums, kas ir pretrunīgs dotajam spriedumam.
- frazeoloģisms Stabils vārdu saistījums, kam ir vienota nozīme. Frazeoloģiska vienība.
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
- tuvība Stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams.
- dīkstāve Stāvoklis, kad (mašīnas, ierīces) netiek izmantotas darba laikā.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
- sakautība Stāvoklis, kad ir piedzīvota sakāve (parasti politiskā cīņā).
- pakārtotība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
- nekārtība Stāvoklis, kad nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība.
- miers Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums. Josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei. Arī skatlogs.
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- sonets Strofa, kuru veido divas četrrindes un divas trīsrindes un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
- konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
- mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās.
- kasete Šādā elementā ievietotais materiāls.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēlī).
- vainags Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skuju vītne.
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotas debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
- slota Šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī. Pirtsslota.
- zāle Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.
- Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
- reketieris Šantāžists, arī gangsteris, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
- svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās). Šaujamlūka.
- šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās). Ambrazūra.
- salāts Šī auga, parasti dārza salāta, lapas: ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no šī auga lapām.
- krelles Šīs kaklarotas atsevišķas detaļas.
- diafragma Šķērsām novietota audu plātne dobā stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
- krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml. Būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
- Piedurtā siena būvn Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu.
- Piedurtā siena Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālsienu.
- šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija, parasti (kā) detaļa, elements.
- Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
- Šķidrā gāze Šķidrā agregātstāvoklī pārveidota gāze (parasti deggāze).
- Šķirkļa vārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- Kombinētā štance Štance, kurā apvienotas vairākas operācijas.
- iešuve Šujot izveidota ieloce.
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
- šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu.
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
- Diatonisks stils Tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- platformāta Tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu) Tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
- bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
- militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīga organizācija un disciplīna.
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma. Tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Untumains.
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- slotveida Tāds, kam ir zaru slotas forma, veids.
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, satura, tāds, kas nav saprotams.
- nekronēts Tāds, kam oficiāli nav nodota vara (par monarhu). Tāds, kas nav kronēts.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence. Tāds, kas ir radies no viena un tā paša gaismas avota punkta.
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā.
- saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- kulturāls Tāds, kas atbilst izglītota, garīgi bagāta cilvēka prasībām.
- trīskārtējs Tāds, kas atkārtotas vai ko atkārto trīs reizes. Trīsreizējs.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskulīgs.
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas. Tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
- pārskatāms Tāds, kas ir izveidots uzskatāmi, skaidri saprotami (piemēram, par teksta struktūru).
- rotaļveida Tāds, kas ir līdzīgs rotaļai.
- rotaļīgs Tāds, kas ir līdzīgs rotaļlietai.
- slotains Tāds, kas ir līdzīgs zaru slotai, tāds, kas atgādina zaru slotu.
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- pašsaprotams Tāds, kas ir pats par sevi saprotams.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- mierlaika Tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- pieejams Tāds, kas ir samērā viegli uztverams, saprotams.
- Pats par sevi saprotams Tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma.
- Pats par sevi saprotams Tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma.
- Pats par sevi saprotams Tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma.
- vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
- neizdibināms Tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt.
- populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
- tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
- luminiscents Tāds, kas luminiscē. Tāds, kurā izmantota luminiscence.
- iracionāls Tāds, kas nav ar prātu izzināms, arī izprotams vai uztverams.
- noslēpumains Tāds, kas nav izprotams, arī tāds, kas ir savāds, neizdibināms (par cilvēku).
- noslēpumains Tāds, kas nav izprotams, nav izzināts (par parādībām, norisēm u. tml.).
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem. Pretstats: militārs.
- nekultivēts Tāds, kas nav uzlabots, iekopts (par augsni). Tāds, kur nav uzlabota, iekopta augsne.
- viegls Tāds, kas nesagādā grūtības, rit raiti, veikli, arī tāds, kas nav grūti uztverams, saprotams (par valodu, runu).
- nešķīstošs Tāds, kas nešķīst dotajā vielā (parasti šķidrumā).
- glums Tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu.
- pirmsdienesta Tāds, kas pastāv, noris pirms dienesta bruņotajos spēkos.
- pirmsiesaukuma Tāds, kas pastāv, noris pirms iesaukuma bruņotajos spēkos.
- gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- noslēpumains Tāds, kas valdzina ar savu neizprotamību, neparastumu.
- visvarens Tāds, kas var, spēj visu. Tāds, kam ir neierobežota vara. Arī visspēcīgs.
- priecīgs Tāds, kas viegli, rotaļīgi darbojas, noris u. tml.
- līksms Tāds, kas viegli, rotaļīgi kustas, plūst, arī mirdz.
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam. Ārpus kārtas.
- deduktīvs Tāds, kur izmantota dedukcija. Tāds, kas balstās uz dedukciju.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības. Tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- mīla Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju). Tāds, kurā izmantota šāda sintēze. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sintēzi.
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir, parasti nemainīgi, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība. Tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
- svira Tāds, kurā ir izmantota svira vai sviras.
- monogrāfisks Tāds, kurā ir zinātniski aplūkota kāda atsevišķa problēma.
- vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
- četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- divkrāsu Tāds, kurā izmantotas divas krāsas, lai iegūtu vairākus krāsu toņus.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūlu daudzus krāsu toņus.
- apvaldīts Tāds, kura izpausme ir ierobežota, nepilnīga.
- sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
- pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība. Tāds, kura norisē nav regularitātes, sistemātiskuma.
- neizturēts Tāds, kurā nav ievērota pamatotība, mērķtiecība (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
- radioreleju Tāds, kurā noteiktā sistēmā ir apvienotas raidošās un uztverošās radiostacijas
- grupveida Tāds, kurā piedalās divas vai vairākas personas. Tāds, kurā apvienotas divas vai vairākas vienības.
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Naivs (2).
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- saskanīgs Tāds, kurā vēlamā veidā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas (1).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
- tāfele Taisnstūra plāksne, kas parasti tiek izmantota rakstīšanai uz tās, uzrakstu piestiprināšanai pie tās.
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot. Notamborēt.
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- parodija Tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību.
- plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
- kaimiņš Tas, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti valsts, apdzīvota vieta).
- Protama lieta Tas, kas ir pilnīgi saprotams, nerada šaubas.
- aizprāts Tas, kas nav ar prātu aptverams, nav izprotams.
- nepāris Tas, kas neveido pāri. Tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- paruna Tauta izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
- karnevāls Tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā).
- biedruzīme Tehniska rakstuzīme (=), kas parasti lietota vārdu saistījuma parādīšanai.
- lupata Tekstilrūpniecības atkritumi. Nolietotas drēbes.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- bravūra Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u.tml.
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Ainava (2).
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml. Šī žanra mākslas darbs. Peizāža.
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlota jūra, jūrmala, cilvēka darbs, kas saistīts ar jūru. Šī žanra mākslas darbs.
- skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
- smalcinātava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) smalcināšanai.
- mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- guļamtelpa Telpa, kas iekārtota gulēšanai.
- insektārijs Telpa, kas iekārtota kukaiņu audzēšanai un novērošanai.
- kabinets Telpa, kas iekārtota noleiktam mērķim (piemēram, mācībām, metodiskam darbam, ārstniecībai).
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmuma u. tml.), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- tarātava Telpa, vieta tarāšanai. Tarotava.
- solārijs Telpa, vieta u. tml., kas ir iekārtota ārstnieciskām apsauļošanās procedūrām (ar Saules stariem vai kvarca spuldzi).
- glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
- pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod. Arī veikals.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- sadaļa Tematiski apvienota (parasti likuma) teksta daļa, kurā iekļautas vairākas nodaļas.
- rubrika Tematiski apvienota daļa (periodiskā izdevumā).
- nodaļa Tematiski apvienota daļa (tekstā, grāmatā, periodiskā izdevumā).
- reminiscence Tematisks materiāls (skaņdarbā), kas ir veidots no kādas (tajā) agrāk izmantotas tēmas.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Dabas parks Teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība. Karaspēka saskares līnija ar pretinieku. Stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- nogurt Tiekot ilgstoši vienveidīgi izmantotam, kļūt neauglīgam (par augsni).
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
- atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par rīkiem, kam ir asmens).
- padilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (ļaunu kvalitātes pakāpi).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- Skaidri un gaiši Tieši, nepārprotami.
- Skaidri un gaiši Tieši, nepārprotami.
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- tīkoties Tīkot (parasti ko darīt). Tikt tīkotam.
- aizplīvuroties Tikt aizplīvurotam (3).
- aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
- apaugļoties Tikt apaugļotam.
- atainoties Tikt atainotam. Atspoguļoties.
- atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu). Radot atbalsis, izplatīties.
- Dabūt vilka pasi Tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem. Tikt aizraidītam.
- attauvoties Tikt atbrīvotam no pietauvojuma, enkura (par kuģi).
- iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
- Pacelties no drupām (arī gruvešiem) Tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- recidivēt Tikt atkārtotam (par bīstamu līdzīgu noziegumu).
- Nokļūt (arī nonākt) uz apsūdzēto sola Tikt atmaskotam (noziegumā, pārkāpumā).
- Nonākt (arī nokļūt) uz apsūdzēto sola Tikt atmaskotam (noziegumā, pārkāpumā).
- Nokļūt (arī nonākt) uz apsūdzēto sola Tikt atmaskotam (noziegumā, pārkāpumā).
- skriet Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
- spēlēt Tikt atskaņotam (par mūziku).
- atspoguļoties Tikt atspoguļotam (2).
- attēloties Tikt atspoguļotam (mākslas darbā).
- ienākt Tikt atspoguļotam, attēlotam (mākslas darbos).
- atspoguļoties Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
- izpausties Tikt atveidotam, ietvertam (parasti mākslas darbā).
- kvalificēties Tikt atzītam, raksturotam par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- pacelties Tikt celtam, veidotam augstāk (par apkārtējo).
- rasties Tikt dibinātam, iekārtotam (kādu organizatorisku pasākumu rezultātā).
- tapt Tikt dibinātam, iekārtotam (kādu organizatorisku pasākumu rezultātā).
- staigāt Tikt dotam tālāk citam.
- gatavoties Tikt gatavotam izmantošanai (par ierīci, transportlīdzekli).
- vārīties Tikt gatavotam šādā šķidrumā.
- Būt darbā Tikt gatavotam, apstrādātam.
- sagult Tikt ieguldītam, (kādā pasākumā), izmantotam (kādā nolūkā) - parasti par ievērojamiem līdzekļiem, pūliņiem.
- izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
- iemiesoties Tikt iemiesotam (1).
- iemiesoties Tikt iemiesotam (2).
- ietēloties Tikt ietēlotam (1).
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku). Tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- pārceļot Tikt ieviestam, pārņemtam, lietotam (kādā citā vietā).
- iegulties Tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli).
- nākt Tikt ievietotam, novietotam (kur).
- iegult Tikt ievirzītam, ievietotam (kur iekšā).
- norisināties Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2), noritēt (2).
- noritēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veida, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2).
- norisēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Noritēt (2).
- Ritēt savu gaitu Tikt īstenotam, notikt neatkarīgi (no kā).
- nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
- Parādīties atklātībā Tikt izdotam (par iespieddarbu).
- Nākt klajā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- Nākt (arī parādīties) atklātībā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- iznākt Tikt izdotam (piemēram, par grāmatām, laikrakstiem u. tml.). Tikt laistam klajā.
- iziet Tikt izdotam, iztērētam (par naudu).
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- izkārtoties Tikt izkārtotam (3).
- nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- aizstāt Tikt izlietotam kā vietā (par kvalitatīvākām mašīnām, piemērotākām vielām u. tml.).
- nodegt Tikt izlietotam, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (par elektrisko strāvu).
- iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
- izpildīt Tikt izmantotam (kā vietā).
- izmantoties Tikt izmantotam (par barības vielām organismā).
- sadegt Tikt izmantotam siltuma, siltuma enerģijas ieguvei (par kurināmo).
- veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
- noārdīties Tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem).
- aiziet Tikt iztērētam, izdotam (par materiālām vērtībām, parasti par naudu).
- pašķīst Tikt iztērētam, izdotam (par naudu).
- nomainīties Tikt izveidotam (citas sabiedrības parādības) vietā.
- iegrauzties Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) - par ceļu, taku.
- paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iekārtoties Tikt izveidotam, iekārtotam (kur) - parasti par iestādi.
- sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam. Būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā. Tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
- sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- iet Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
- kārtoties Tikt kārtotam [1] (5).
- kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
- rezumēties Tikt koncentrēti apkopotam.
- krāsoties Tikt krāsotam.
- krustoties Tikt krustotam [1] (1).
- nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
- nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).
- pamainīties Tikt mazliet, daļēji pārveidotam, pārmainītam.
- cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
- Stāties darba ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties darbā (arī ekspluatācijā) Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam eksplutācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
- noskaloties Tikt noskalotam nost.
- Dabūt lodi krūtīs (arī pierē, ribās) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
- notēloties Tikt notēlotam (1).
- parādīties Tikt novietotam (kur), arī tikt izveidotam, uzceltam (kur).
- nogulties Tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām. Novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- gulties Tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem).
- pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
- pagult Tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem).
- krist Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
- padoties Tikt pagatavotam, izveidotam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- pamatoties Tikt pamatotam ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. (piemēram, par darbību, rīcību, arī apgalvojumu, teoriju).
- (No)nākt zem āmura Tikt pārdotam ūtrupē.
- Nākt zem āmura Tikt pārdotam ūtrupē.
- Nonākt zem āmura Tikt pārdotam ūtrupē.
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- pārkārtoties Tikt pārkārtotam (piemēram, par ekonomiku, ražošanu, politiku).
- pāriet Tikt pārmantotam (par tikumiem, tradīcijām u. tml.).
- pārvērsties Tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību). Tikt izmantotam par ko citu.
- pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- ceļot Tikt pārvietotam (piemēram, par dažādiem priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- pārvietoties Tikt pārvietotam (uz citu telpu, atrašanās vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
- pāriet Tikt pārvietotam (uz citu vietu) - par iestādi, uzņēmumu u.tml.
- pārceļot Tikt pārvietotam (uz kurieni, pie kā, kur) - piemēram, par priekšmetiem.
- pacelties Tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī.
- pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā. Neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
- piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
- piedraņķēties Tikt piesārņotam.
- nākt Tikt piešķirtam, dotam (kam).
- pietauvoties Tikt pietauvotam.
- pievīties Tikt pievienotam.
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam, izmantotam (par pēdējo, atlikušo, arī par visu).
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu). Arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
- tapt Tikt sacerētam, veidotam (parasti par mākslas darbu).
- sakārtoties Tikt sakārtotam (3).
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
- atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās). Tikt izdomātam, izgudrotam.
- sašņīpāties Tikt sasvītrotam.
- skaloties Tikt skalotam (4).
- atdzīvoties Tikt spilgti attēlotam (mākslas darbā).
- atdzimt Tikt spilgti atveidotam (izrādē, uzvedumā).
- tauvoties Tikt tauvotam.
- glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- novietoties Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
- uzslieties Tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām).
- staipīties Tikt vairākkārt iztaisnotam (par ķermeņa daļu).
- sperties Tikt veidotam (par soļiem).
- dzimt Tikt veidotam, gatavotam (par priekšmetiem, materiālām vērtībām).
- rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- pildīties Tikt veiktam, īstenotam.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par ķermeņa daļām.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par priekšmetiem.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekļiem, ierīcēm.
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus.
- magazīna Tirgotava.
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai. Pierādījums, slēdziens u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- palīgsaimniecība Uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem).
- karte Uz šī attēlojuma pamata izveidota (dabas vai sabiedrības parādības, pazīmes, elementa u. tml.) shēma.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- trisekcija Uzdevums, kurā dotais leņķis jāsadala trijās vienādās daļās.
- trests Uzņēmumu apvienība, kurā tie ir pakļauti vienotai pārvaldei.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana.
- ostrublis Vācijas okupācijas varas 1916. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- ostmarka Vācijas okupācijas varas 1918. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja. Šīs dejas mūzika.
- kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī).
- Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
- slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
- slēgums Vairāku rezistoru savstarpējs savienojums, kas ir pieslēgts pie elektriskās enerģijas avota.
- peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidoju sies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
- patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
- Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme.
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
- Papīra nauda Valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- licence Valsts orgānu izdota dokumentāra atļauja ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces.
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
- Brīvā ekonomiskā zona Valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u.tml. ceļā.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiska līguma, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- Kroņa maize Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
- Kroņa maize Valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- federācija Valstu savienība, kurai ir vienota teritorija, pilsonība, konstitūcija, valsts orgāni, bruņotie spēki.
- veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu.
- Palielinājuma forma Vārda forma, kas veidota ar palielinājuma afiksiem.
- Šķirkļa vārds Vārdnīcas šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- kalambūrs Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
- varonis Varoņloma. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- Telšu pilsētiņa Vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
- Telšu pilsētiņa Vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
- pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
- uzbūve Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem. Atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- marmorēt Veidot, krāsot (ko) līdzīgu raibam vai svītrotam marmoram.
- dibināties Veidoties, tikt veidotam (uz kāda pamata).
- dejot Veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem).
- rotaļāties Veikt kādas rotaļai raksturīgas darbības (parasti par bērniem).
- spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem). Rotaļāties (1).
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Krusta velve Velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindra velves.
- Krusta velve Velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
- pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
- stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
- daudzkārtnis Vesels skaitlis, kas dalās ar doto skaitli vai dotajiem skaitļiem bez atlikuma.
- revokācija Vēstnieka vai pilnvarota pārstāvja atsaukšana uz viņa valsti.
- apvēziens Vēzienveida elements vingrošanā - iztaisnota ķermeņa pilna rotācijas kustība ap kādu asi.
- sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- populārs Viegli saprotams, uztverams (piemēram, par tekstu).
- līgot Viegli šūpoties (piemēram, par priekšmetiem). Tikt šūpotam. Līgoties (2).
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
- tandēmlokomotīve Viena 120 lokomotīvēm, kas ir savienotas tandēmā (1).
- spureklis Viena no četrām atgremotajā kuņģa daļām.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidotas viena otrai pretī.
- pamatizloze Viena no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- rudzusmilga Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā.
- patisons Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
- Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- ātrraksts Vienkāršota raksta sistēma, kas piemērota ātrai rakstīšanai.
- elementārs Vienkāršs, visiem saprotams.
- bars Vienota (dzīvnieku) grupa.
- kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
- koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums.
- kompakts Vienots, koncentrēts (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir attēlota spraiga darbība, norise.
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- kotiljons Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- motodroms Vieta, kas ir īpaši ierīkota motosporta sacensībām.
- cietums Vieta, kur ir ierobežota kustības brīvība. Apstākļi, kas ierobežo darbības brīvību.
- Metinājuma šuve Vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde. Izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
- kapsēta Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
- pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar ūdens transportlīdzekli (laivu, prāmi).
- gaisma Vieta, no kuras izplatās apgaismojums. Apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
- poligons Vieta, teritorija, kas iekārtota tehnisko līdzekļu izmēģināšanai, karaspēka apmācīšanai.
- āriene Vieta, vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas.
- saimnieks Vīrietis, kura rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai. Rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
- Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- pūrisms Virziens (20. gadsimta buržuāziskajā mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā 20. gadsimta 60.-70.gados), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
- nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu (piemēram, Rietumeiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums. Liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- neizprotamība Vispārināta īpašība --> neizprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārprotamība Vispārināta īpašība --> nepārprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (1).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (2).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (3).
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
- Olimpiskās spēles Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem. Olimpiskās spēles.
- Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
- uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
- koncertzāle Zāle, kas iekārtota koncertiem. Celtne, kurā ir šāda zāle.
- konstebls Zemākā dienesta pakāpe policijā (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs). Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pilsētciemats Zemākā ranga pilsēttipa apdzīvota vieta (Latvijas PSR kopš 1949. gada).
- lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
- plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
- sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
- zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
- grafiks Zīmējums, kurā attēlota parādību skaitliskā sakarība.
- kontūrzīmējums Zīmējums, kurā ir izmantotas kontūras.
- Kara zinātne Zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
- monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkota kāda atsevišķa problēma.
- Profesionālā orientācija Zinātniski pamatota jauniešu sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei.
- reprīze Zirga atkārtota vadīšana noteiktā gaitā.
- zooparks Zooloģiskais dārzs, kurā akcentēta parka ainava un kurā izvietota dzīvnieku ekspozīcija.
ota citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV