piespraude
piespraude -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Piespraužama rotas lieta.
PiemēriJuvelierveikalos pārdod gredzenus, auskarus un piespraudes no Urālu pusdārgakmeņiem.
- Juvelierveikalos pārdod gredzenus, auskarus un piespraudes no Urālu pusdārgakmeņiem.
- Un mugurā viņai tā pati zaļganā kleita ar dzintara piespraudi.
- Iznāca māte. Izejamā tērpā ar granāta piespraudi pie apkakles.
Stabili vārdu savienojumiDzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude.
- Dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude — Piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.).
2.Spraudīte.
PiemēriMamma pieiet pie kartes, kas spožām metāla piespraudēm piestiprināta pie sienas.
- Mamma pieiet pie kartes, kas spožām metāla piespraudēm piestiprināta pie sienas.
Avoti: 6-2. sējums