piespraude
piespraude -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Piespraužama rotas lieta.
PiemēriJuvelierveikalos pārdod gredzenus, auskarus un piespraudes no Urālu pusdārgakmeņiem.
Stabili vārdu savienojumiDzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude.
2.Spraudīte.
PiemēriMamma pieiet pie kartes, kas spožām metāla piespraudēm piestiprināta pie sienas.
Avoti: 6-2. sējums