piesprukt
piesprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.; sar.
1.Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriŠad un tad dabūja piesprukt pie zemenēm.
2.parasti 3. pers. Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
PiemēriUguns piespruka pie pakulām.
Avoti: 6-2. sējums