Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piestaipīt
piestaipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
PiemēriViss kā zirnekļu tīkliem piestaipīts.
Avoti: 6-2. sējums