piestarot
piestarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriTagad, kad būdu piestaroja saules gaisma, varēju nejaušo ceļabiedru aplūkot labāk.
- Tagad, kad būdu piestaroja saules gaisma, varēju nejaušo ceļabiedru aplūkot labāk.
- Saule spoži piestaroja istabu..
- Saules piestarota sudraba miglā jūra viņu priekšā saplūda ar bāli zilajām debesīm.
- pārn. ..viņas ciešais skats un smaids, kurš piestaroja visu telpu, lika arī Eglēm pagriezties uz durvju pusi un pasmaidīt..
Avoti: 6-2. sējums