piestādīt
piestādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriAp klēti bij piestādīts ceriņu, cik tālu zeme bija sausa.
1.1.Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
PiemēriBietes [saimnieks] stādot sen, kur tie gadi, piestādīti visapkārt plaši lauki.
2.Stādot papildināt (kā daudzumu).
Piemēri«Vēl es te ābeles piestādītu.. Ābolus pilsētā apēdīs..»
3.Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
Piemēri..pagalam bija Sarmītes mammas rozes un divas mazās ābelītes, kuras tuvu pie sienas piestādītas, tāpat.
4.nevēl. Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
PiemēriLēļa: Tos aktus vari piestādīt, cik uziet, un sodus arī° es samaksāšu, bet aitas paliks.
Avoti: 6-2. sējums