miga
miga -as, s.
1.Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
PiemēriBija jau nolīdzināti ciņi un grāvji un ieputināti zaķi migās, bet sniegs vēl skrēja pa vējam asām, slīpām svēdrām..
2.sar. Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
PiemēriKad viņš ienāca būdā, māte jau gulēja. Noģērbies tas līda savā migā - aizkrāsnē.
Avoti: 5. sējums