miga
miga -as, s.
1.Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
PiemēriBija jau nolīdzināti ciņi un grāvji un ieputināti zaķi migās, bet sniegs vēl skrēja pa vējam asām, slīpām svēdrām..
- Bija jau nolīdzināti ciņi un grāvji un ieputināti zaķi migās, bet sniegs vēl skrēja pa vējam asām, slīpām svēdrām..
- Tuvojoties laikam, kad laižami pasaulē mazuļi, kaķu māte lielā slepenībā sagatavoja siltu migu.
- Meža cūku māte ar sivēniem lielākoties guļ kopējā migā..
2.sar. Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
PiemēriKad viņš ienāca būdā, māte jau gulēja. Noģērbies tas līda savā migā - aizkrāsnē.
- Kad viņš ienāca būdā, māte jau gulēja. Noģērbies tas līda savā migā - aizkrāsnē.
- ..Isakovs pēkšņi ievēroja: «Kur tad ir Dauguļa, Staņka?» - «Droši vien guļ,» kāds atsaucās. «Viņu jau tikai ar aukstu ūdeni dabū laukā no migas.»
Avoti: 5. sējums