līkloču
līkloču apst.
līkločus apst.
līkločiem apst.
Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties).
PiemēriIet līkloču.
- Iet līkloču.
- Zaķis skrien līkločiem.
- Upe tek līkločus.
- Vilciens visu laiku vijas līkloču pa kalnu pakāji.
- Aiz mazās stacijas sliedēm ceļš vēl kādu brīdi gāja pa ieplaku, tad sāka strauji kāpt uz augšu, līkloču vīdamies starp milzīgiem kokiem.
- Un govju izbradāta mālaina taka līkločiem kāpj gravas pretējā krastā.
- pārn. Saruna tek līkloču. Mēs vienojamies to ar «žurnālistiskiem» jautājumiem īpaši neregulēt.
Avoti: 4. sējums