Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežģains
mežģains -ais; s. -a, -ā; reti
mežģaini apst.
Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
PiemēriLogs iziet uz kļavu, gar kuras mežģainiem zariem ieblāzmo tīrumi..
Avoti: 5. sējums