notašķīt
notašķīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Tašķot (ko), notraipīt, an padarīt slapju (ar to).
PiemēriMāte bija priekšautu un rokas notašķījusi ar cūku barību..
1.1.Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
Piemēri..paša papaha ir galīgi naftas notašķīta, bet arī Kadirinam cepurele sodrējiem nosmulēta..
Avoti: 5. sējums