šautuve
šautuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
PiemēriBlakus ogļu pagrabam kāpnes veda uz smagām durvīm. Virs tām bija uzraksts «Šautuve». «Kā vecos laikos. Iesim šaut,» aicināja Muraška.
2.apv. Atspole.
PiemēriAudēju amatu bija nokāvušas mašīnas: stāvi,.. šķieti, šautuves tin mustavas jau sen bija nonestas no bēniņiem un.. atdotas liesmu šķīstītājai varai.
Avoti: 7-2. sējums