notaucēt
notaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; reti
Ļoti nobarot.
Piemēri..pāris barokļu par gadu viņa vēl notaucēs..
- ..pāris barokļu par gadu viņa vēl notaucēs..
- Visi saaudzējuši Zupuru sugas zirgus, notaucējuši kā līņus, ka vairs noturēt nevar..
Avoti: 5. sējums