stāvvieta
stāvvieta -as, s.
1.Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
PiemēriStāvvieta teātra trešajā balkonā.
2.Vieta, kas ir paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
PiemēriAutomobiļu maksas stāvvieta.
2.1.Vieta (parasti autoostā), kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī, izkāpšanai no tā.
PiemēriAutobusu stāvvieta.
3.Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
PiemēriTur [kūtī] mani saņēma silta, mierīga dzīvība. No govju stāvvietām, no zirgu un aitu aizgaldiem, no teļu aplociņa man pretī sniedzās dzīva dvaša.
Avoti: 7-2. sējums