Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aptaukot
aptaukot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; parasti divd. formā: aptaukots; reti
1.Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
PiemēriAptaukotā ķermenī tauki apaug.. daudzus orgānus..
2.Notaukot.
Piemēri..runāja viceministrs Ābols, no brokasta galda pieceldamies un salvetē aptaukotās lūpas slaucīdams, jo viņš arī rītos mīlēja trekni paēst.
Avoti: 1. sējums