pilnvarnieks
pilnvarnieks -a, v.
pilnvarniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru.
PiemēriPilnvarniekam personīgi jāizdara tās darbības, kurām viņš pilnvarots.
1.1.Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
Piemēri«Tu, Jukum, paliec [mājās] par pilnvarnieku. Pagaidām tas viss ir tavs īpašums, kas te paliek. Sargā un glabā to..»
Avoti: 6-2. sējums