Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarene
sarene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
Piemēri..vienā rokā viņam spainis ar baltu kaļķu javu, otrā sarene no ķēves astes gala, to viņš šļakstināja dziesmas taktī..
  • ..vienā rokā viņam spainis ar baltu kaļķu javu, otrā sarene no ķēves astes gala, to viņš šļakstināja dziesmas taktī..
  • Viņš nekaunējās vecajam bocmanim raut sareni no rokām ārā un rādīt, cik dziļi tā jāiemērc krāsu podā, cik cieši jāspiež un kā jāvelk pa griestiem.
  • Divi vīri liedagā darvo zvejas laivu... «Sapīpēsim,» bārdainis ierosina un iemet ķepīgo sareni skārda bundžā.
2.Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi.
PiemēriZaļā sarene.
  • Zaļā sarene.
  • Itālijas sarene.
  • Zilganā sarene.
Avoti: 7-1. sējums