Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlabt
atlabt -labstu, -labsti, -labst, pag. -labu; intrans.
1.Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
PiemēriNo saaukstēšanās Svilis pamazām atlaba, bet gluži vesels nekad vairs netika.
2.reti Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
PiemēriViņi labu brīdi sēdēja klusēdami, līdz Briedis atkal uzmanīgi ierunājās par ķieģeļu ieķīlāšanu.. Tīri nemanot atlaba arī Ceplis, un viņi abi draudzīgi pārrunāja, ka rīt pat to lietu izdarīs.
Avoti: 1. sējums