Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlabināt
atlabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
1.Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
PiemēriViltnieks pārvērtās par nesaredzamu un atlabināja to [ķēniņa meitu] pie upes..
2.Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
Piemēri..[barons] pārskaitās tā, ka tapa zili melns no vaiga.. Gan Sauslejietis pamēģināja viņu atlabināt un apmierināt, bet Bunduls jutās savā barona godā par daudz smagi apvainots..
Avoti: 1. sējums