atlabt
atlabt -labstu, -labsti, -labst, pag. -labu; intrans.
1.Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
PiemēriNo saaukstēšanās Svilis pamazām atlaba, bet gluži vesels nekad vairs netika.
- No saaukstēšanās Svilis pamazām atlaba, bet gluži vesels nekad vairs netika.
- Māte vārga un slimoja, spļāva asinis un tā gluži neatlaba vairs no kara šausmām.
- Zēns.. vēl joprojām atradās slimnīcā, bet saplosītā kāja.. pamazām tomēr atlaba.
2.reti Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
PiemēriViņi labu brīdi sēdēja klusēdami, līdz Briedis atkal uzmanīgi ierunājās par ķieģeļu ieķīlāšanu.. Tīri nemanot atlaba arī Ceplis, un viņi abi draudzīgi pārrunāja, ka rīt pat to lietu izdarīs.
- Viņi labu brīdi sēdēja klusēdami, līdz Briedis atkal uzmanīgi ierunājās par ķieģeļu ieķīlāšanu.. Tīri nemanot atlaba arī Ceplis, un viņi abi draudzīgi pārrunāja, ka rīt pat to lietu izdarīs.
Avoti: 1. sējums