atķert
atķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.; sar.
1.Atģist, atjēgt, aptvert.
PiemēriStraujups pirmajā brīdī neatķēra, ko atbildēt, samulsa.
- Straujups pirmajā brīdī neatķēra, ko atbildēt, samulsa.
- Made pagaidām nesacīja nekā: acumirklī neatķēra, kuram piekrist, kuram ne.
2.Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
Piemēri«Tātad, mīļā, kur es paliku?».. - «Tu teici, ka viņš paskatījies tevī..» - «Jā, mīļā!» gaišmate tūdaļ atķēra. «Šis paskatās un.. pasmaida!»
- «Tātad, mīļā, kur es paliku?».. - «Tu teici, ka viņš paskatījies tevī..» - «Jā, mīļā!» gaišmate tūdaļ atķēra. «Šis paskatās un.. pasmaida!»
- «Jā, bez tam Elza zvanīja, ka vajagot pastiprināt komjaunatnes rindas,» priecīga, ka var atķert pazaudēto runas pavedienu, iesaucās Zenta.
- Izrādes temps ir ļoti gauss, garās pārbūves un tumšie starplaiki zālē nereti pilnīgi pārcērt iesākto domas pavedienu. To grūti atķert reizēm pat pašam aktierim..
Avoti: 1. sējums