rotaļība
rotaļība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rotaļīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (1).
PiemēriDomājot par bērniem, Rainis pastiprināja dzejas rindās draisku rotaļību, asprātīgumu.
- Domājot par bērniem, Rainis pastiprināja dzejas rindās draisku rotaļību, asprātīgumu.
- Zaudējis savam agrīnajam darbības periodam īpatnējo trauslo rotajību un graciozumu, viņš [keramiķis] kļuvis dinamiskāks..
2.Vispārināta īpašība → rotaļīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (2).
PiemēriGaitas rotaļība.
- Gaitas rotaļība.
3.zool. Vispārināta īpašība → rotaļīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (3).
PiemēriKaķēnu rotaļība.
- Kaķēnu rotaļība.
Avoti: 6-2. sējums