Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rotaļāties
rotaļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Veikt kādas rotaļai raksturīgas darbības (parasti par bērniem).
PiemēriRotaļāties ar lellēm.
Stabili vārdu savienojumiKā rotaļādamies (arī rotaļājoties).
1.1.Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
Piemēri..viņa bija paņēmusi rokās savu atrisušo matu pīni un rotaļādamās to savija.
Stabili vārdu savienojumiRotaļāties ar vārdiem.
1.2.pārn. Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
Piemēri..tie [kreditori] ar viņu [Krauklīti] rotaļājās, piesprieda pa druskai kredītu, bet nekad tik daudz, cik vajadzīgs, novilka no tā vecus parādus..
1.3.pārn. Parādīties (sejā) — par smaidu.
PiemēriViņas sejā parasti rotaļājas smaids..
1.4.pārn. Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
PiemēriNorietošā saule rotaļājas.. katedrāles kupolā.
2.parasti 3. pers.; zool. Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
PiemēriPaēdis, ūdrs stundām rotaļājas ar noķertu zivi vai akmentiņu, ko cenšas noturēt uz purna kā žonglētājs.
Stabili vārdu savienojumiRotaļāties kā kaķim ar peli (arī laupījumu).
Avoti: 6-2. sējums