Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rotaļība
rotaļība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rotaļīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (1).
PiemēriDomājot par bērniem, Rainis pastiprināja dzejas rindās draisku rotaļību, asprātīgumu.
2.Vispārināta īpašība → rotaļīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (2).
PiemēriGaitas rotaļība.
3.zool. Vispārināta īpašība → rotaļīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rotaļīgums (3).
PiemēriKaķēnu rotaļība.
Avoti: 6-2. sējums