rotaļa
rotaļa -as, s.
1.Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
PiemēriKustību rotaļa.
Stabili vārdu savienojumiBērnu rotaļa. Horeogrāfiskā rotaļa.
1.1.dsk. ģen.: rotaļu, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam. Tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
PiemēriRotaļu rīks.
Stabili vārdu savienojumiRotaļu biedrs. Rotaļu bumba. Rotaļu mantiņa.
1.2.pārn. Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
Piemēri..bija saskatāma reta zvaigzne, kas brīžiem iemirgojās spulgāk, tad atkal staru rotaļā it kā apdzisa.
2.zool. Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
PiemēriCīņas rotaļa.
Avoti: 6-2. sējums