rotaļīgs
rotaļīgs -ais; s. -a, -ā
rotaļīgi apst.
1.Saistīts ar rotaļu (1), tai raksturīgs.
PiemēriParasti saskaitīšanas izdarību rotaļīgs tēlojums palīdz bērnam labāk saskatīt to, ar ko viņš reālajā īstenībā satiekas.
1.1.Tāds, kas ir līdzīgs rotaļlietai.
PiemēriKokos un smaržīgos krūmos paslēpušies, tie [ķieģeļu nami] izskatījās rotaļīgi, kā pagatavoti no marcipāna.
1.2.Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, arī draiskulība, nenopietnība.
PiemēriRasmai bija rotaļīga šķelmes daba, viņai patika ķircināt gan kādu pārāk īdzīgu skolotāju, gan dažu tūļīgāku klases biedru. Bet viņa bija allaž jautra..
2.Viegls (par soli, gaitu, kustību).
Piemēri..lēciens [sportistam] ir apbrīnojami rotaļīgs, viegls, nepiespiests.
2.1.Viegls, graciozs (par priekšmetiem, to formu).
Piemēri..rokoko laika mēbeles ir sievišķīgas, rotaļīgas, ampīra - konstruktīvas, sausas.
2.2.apst. Bez piepūles, viegli.
PiemēriNu, protams, katram patīk tas darbs, kurā nejūt samocītību; patīk tas, kas liekas skaisti, pat rotaļīgi veicams, un ir prieks vērot, kā šis process notiek.
2.3.pārn. Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
PiemēriMākoņi nekad nevar norimt.. Viņi ir mainīgi, kustīgi, rotaļīgi..
3.zool. Saistīts ar rotaļu (2), tai raksturīgs.
PiemēriTas [zirgs] bija apbrīnojami labsirdīgs un rotaļīgs kustonis. Viņš nāca meitenēm klāt, viegli piegrūda savu samtaino purnu plecam un bubināja.
Avoti: 6-2. sējums