bravūra
bravūra -as, s.; parasti vsk.
Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
PiemēriPuisim bravūra bija pazudusi, un viņš samulsis mīņājās no vienas kājas uz otru.
- Puisim bravūra bija pazudusi, un viņš samulsis mīņājās no vienas kājas uz otru.
- Arī viņa dižošanās savā būtībā nebija nesimpātiska, jo ar savu bravūru viņš nekad nemēģināja noniecināt citu nopelnus.
- ..bravūra, trokšņainums, deklaratīvisms nav reālistiskās dzejas ieteicama īpašība..
Avoti: 2. sējums