grabināt
grabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
PiemēriGrabināt rotaļlietu.
- Grabināt rotaļlietu.
- ..spaiņus grabinādama un šķindinādama, Liena aizlipināja uz kūti.
- Arturs.. raudzījās.. uz logu, kura rūtis grabināja sīkas lietus lāses.
- ..vējš.. grabināja pie [kareivju] vidusjostām piestiprinātās kaskas.
1.1.intrans.
PiemēriKuplā kļava.. augas naktis ar saviem kailajiem zariem grabināja rūtīs.
- Kuplā kļava.. augas naktis ar saviem kailajiem zariem grabināja rūtīs.
- ..šorīt lietus vairs negrabina rūtīs..
- Bet, tiklīdz gar auzu maisu tās [peles] sāk drošāk knabināt, Izdzirst [izdzird], ka ap griestu plaisu Kaķis ņemas grabināt.
Avoti: 3. sējums