kaulains
kaulains -ais; s. -a, -ā
1.Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
PiemēriKaulains zirgs.
- Kaulains zirgs.
- Aiz viņa slāja Vīkulis baltā bezdrēbes kažociņā, liels un kaulains, kūkumu uzmetis, kaklu sastiepis..
- Pats garš un kaulains. Drēbes karājas un plīvo - kā uz mieta uzmestas.
- ..māte bija jau stipri novecojusi. Kaulaina un salīkusi, novītušu seju..
1.1.Par ķermeni, tā daļām.
PiemēriKaulains augums.
- Kaulains augums.
- Kaulaini pirksti.
- Ogles apgaismoja kaulainu, spoži gludu kā izdrāztu seju.
- pārn. Manu logu te ir aizaudzis liels akmens nams, un ik rītu, kad mostos, es redzu viņa kaulaino muguru..
2.lietv. nozīmē: kaulainā, -ās, s.; sar. Nāve.
PiemēriKāpņu telpā ir savāds gleznojums - nāve ar zārku uz pleca. Ar kaulaino jāsarod, lai tā vēlāk nav pārāk barga.
- Kāpņu telpā ir savāds gleznojums - nāve ar zārku uz pleca. Ar kaulaino jāsarod, lai tā vēlāk nav pārāk barga.
- Visu laiku viņš [ķirurgs] bija pazinis tikai negantu darbu, raujot ārā no drūmās kaulainās nagiem cilvēku dzīvības..
- Lai arī kā būtu dzīvojis virs zemes, lielā, kaulainā vienalga katram reiz pieklauvēs pie loga un aicinās līdzi...
Stabili vārdu savienojumiKaulaina acs.
- Kaulaina acs — sar. Stings skatiens. Arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens.
Avoti: 4. sējums