kaulains
kaulains -ais; s. -a, -ā
1.Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
PiemēriKaulains zirgs.
1.1.Par ķermeni, tā daļām.
PiemēriKaulains augums.
2.lietv. nozīmē: kaulainā, -ās, s.; sar. Nāve.
PiemēriKāpņu telpā ir savāds gleznojums - nāve ar zārku uz pleca. Ar kaulaino jāsarod, lai tā vēlāk nav pārāk barga.
Stabili vārdu savienojumiKaulaina acs.
Avoti: 4. sējums