arests
arests -a, v.
1.Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju.
PiemēriTurēt arestā.
- Turēt arestā.
- Vācu okupantu karaspēks iesoļoja Latvijā. Atkal sākās aresti, slepkavošanas.
- ..izšķirot jautājumu par sankciju arestam, prokuroram rūpīgi jāiepazīstas ar visiem materiāliem, ar kuriem pamatots arests..
Stabili vārdu savienojumiMājas arests.
- Mājas arests — Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
2.Soda veids – personiskās brīvības atņemšana uz īsu laiku.
PiemēriPiespriest arestu.
- Piespriest arestu.
- Par kaušanos un milicijas darbinieku aizskaršanu mehāniķiem piesprieda pa piecpadsmit diennaktīm aresta.
- ..par bruņucepures pazaudēšanu pulkvedis Žagata tevi sodījis ar divu dienu arestu. Arests izciešams no mācībām brīvajā laikā.
3.Tiesas orgānu aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
PiemēriUzlikt arestu automobilim.
- Uzlikt arestu automobilim.
- Mantas aresta akts.
- Ja arests uzlikts naudas noguldījumiem, jebkādas operācijas ar tiem tiek izbeigtas.
Avoti: 1. sējums