Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
arests
arests -a, v.
1.Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju.
PiemēriTurēt arestā.
Stabili vārdu savienojumiMājas arests.
2.Soda veids — personiskās brīvības atņemšana uz īsu laiku.
PiemēriPiespriest arestu.
3.Tiesas orgānu aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
PiemēriUzlikt arestu automobilim.
Avoti: 1. sējums