šļaksts
šļaksts -a, v.
1.Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
PiemēriViļņi ar klusu šļakstu sašķīda uz kantainajiem betona bluķiem.
2.Šļakata.
PiemēriIlga aši pagriežas,.. pāri vidum ūdenī stāvot, un neatskatīdamās uzsit ūdens šļakstu.
Avoti: 7-2. sējums