slimot
slimot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSlimot ar plaušu karsoni.
- Slimot ar plaušu karsoni.
- Kāds pretīgs drebulis! Varbūt ieņemt aspirīnu? Varbūt nokāpt pagrabā pēc ievārītām avenēm? Negribu slimot - turēšos pretim kā spēdama.
- Edīte: Strādnieki dzīvo mitrās barakās,.. viņu bērni slimo un mirst.
- ..norūdījies cilvēks retāk slimo.
- Pelēkais zaķis samērā bieži slimo arī ar dažādām slimībām..
Stabili vārdu savienojumiSlimot ar sirdi.
- Slimot ar sirdi — Slimot ar sirds slimību.
1.1.Par augiem.
PiemēriNovērots, ka āboliņa papuvē sēti kvieši vairāk slimo ar rūsu nekā zaļbarības un neaizņemtās papuvēs sētie kvieši..
- Novērots, ka āboliņa papuvē sēti kvieši vairāk slimo ar rūsu nekā zaļbarības un neaizņemtās papuvēs sētie kvieši..
- Viena parastā ķirša vietā var iestādīt četrus vai sešus tūbainos ķiršus, kuri.. neslimo ne ar kādām slimībām..
1.2.pārn. Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
PiemēriAnna Sakse ir stingra reāliste, viņa iztiek bez lēta patosa, asaraina lirisma, ar ko slimoja dažs labs jaunākās paaudzes strādniecības prozaiķa un dzejnieka sacerējums.
- Anna Sakse ir stingra reāliste, viņa iztiek bez lēta patosa, asaraina lirisma, ar ko slimoja dažs labs jaunākās paaudzes strādniecības prozaiķa un dzejnieka sacerējums.
Avoti: 7-1. sējums