slimot
slimot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSlimot ar plaušu karsoni.
Stabili vārdu savienojumiSlimot ar sirdi.
1.1.Par augiem.
PiemēriNovērots, ka āboliņa papuvē sēti kvieši vairāk slimo ar rūsu nekā zaļbarības un neaizņemtās papuvēs sētie kvieši..
1.2.pārn. Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
PiemēriAnna Sakse ir stingra reāliste, viņa iztiek bez lēta patosa, asaraina lirisma, ar ko slimoja dažs labs jaunākās paaudzes strādniecības prozaiķa un dzejnieka sacerējums.
Avoti: 7-1. sējums