restitūcija
restitūcija -as, s.
1.jur. Starptautiskās tiesiskās atbildības veids — tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
PiemēriRīgas kapitulācijas akts 1710. gadā un Nīštates miera līgums 1721. gadā paredzēja atdot Vidzemes muižniekiem zviedru valdības reducētās muižas. Ar Pētera I pavēli jau 1720. gadā tika iecelta restitūcijas komisija.
2.biol. Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas.
Avoti: 6-2. sējums