Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzrocis
uzrocis -ča, v.
1.Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
Piemēri..kāda pusvāciete ar seskādas uzroci un sudraba brillēm nokāpa no ietves vezumam priekšā.
  • ..kāda pusvāciete ar seskādas uzroci un sudraba brillēm nokāpa no ietves vezumam priekšā.
  • Laiks bija auksts un viņa paslēpa rokas siltajā, vecajā uzrocī, paņemdama līdzi lielo naudas somu.
2.No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
PiemēriManā bērnu dienu iztēlē grāmatvedis bija drūms milzenis, kas.. knikšķina skaitāmkauliņus un uz piedurknēm velk virsū melnus satina uzročus.
  • Manā bērnu dienu iztēlē grāmatvedis bija drūms milzenis, kas.. knikšķina skaitāmkauliņus un uz piedurknēm velk virsū melnus satina uzročus.
  • Tad no verandas iznāca jauns, garš cilvēks zilā, eļļainā dungriņā, ar gumijas zābakiem kājās, gumijota auduma uzročiem..
Avoti: 8. sējums