Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vilkābele
vilkābele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
PiemēriDzeloņainā vilkābele.
Avoti: 8. sējums