blašķe
blašķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.
1.Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
PiemēriSakaltušās lūpas vēsajā šķidrumā iegremdējuši, elsādami viņi [kareivji] dzēra un ielēja arī plakanajās skārda blašķes, kas tukšas grabēja pie sāniem.
1.1.Pudele.
Piemēri..[bufetes] skapim ar stikla durvīm un sarkani-zaļi-dzelteni spīdošām blašķēm bij kaut kas līdzīgs ar altāri..
Avoti: 2. sējums